Vīzu tiesikie aspekti LR

No 01.05.2004 Latvijas Republika ir pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laikā esam aktīvi piedalījušies ES veidošanā. Ir strikti iezīmētas pozīcijas par konkrētām direktīvām un regulām. Ārpolitikas koncepcijas ietvaros ir nepieciešams pieņemt stratēģiju Latvijas turpmākai darbībai ES. Ir precīzi jānosaka, kādas ir Latvijas Republikas intereses, ko mēs vēlamies sasniegt un kā to labāk izdarīt. ES valstu pamatvērtības ir noteiktas ES dibināšanas līgumos un virknē citu dokumentu – tās ir brīvība un suverenitāte, miers un drošība, demokrātija. Tās ir arī Latvijas valsts pamatvērtības, kas noteiktas Satversmē, un citos likumdošanas aktos. Attiecībā uz Latvijas nacionālajām vērtībām – tās ir cilvēks, kultūra, un dzīves telpa. Parādījās jēdziens “brīva personu kustība”, kas dod ES pilsoņiem (Latvijas Republikas pilsonis automātiski kļūst par ES pilsoni, saskaņā ar Māstrihtas Līgumu Eiropas Savienības pilsoņi ir visi dalībvalstu pilsoņi. Taču Eiropas Savienība ir suverēnu valstu savienība, tādēļ arī tiesības noteikt, vai kāda persona ir dalībvalsts pilsonis, ir tikai un vienīgi šīs dalībvalsts kompetencē. Šis noteikums ir ietverts Māstrihtas Līgumam pievienotā īpašā deklarācijā) ne tikai tiesības brīvi, bez robežām ceļot ES teritorijā, bet arī dzīvot, mācīties un strādāt jebkurā Eiropas Savienības valstī. To regulē Līguma 48. un 8.a pants, kā arī daudzi citi sekundārās likumdošanas akti. “Brīvu personu kustību” nosaka arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III un IV sadaļa, kurās tieši ir atrunāta personas brīva pārvietošanās ES dalībvalstu robežās, EK dibināšanas līguma 18. pantā teikts, ka “ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un pastāvīgi uzturēties dalībvalstu teritorijā, ievērojot šajā Līgumā ietvertos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī tā īstenošanai paredzētos pasākumus”. Personas tiesības uz pārvietošanās brīvību ir viena no pamattiesībām, ko nosaka “Vispārējā Cilvēktiesību Deklarācija”. Deklarācijas 13. pants nosaka, ka: “1.katram cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu jebkurā valstī; 2. katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu valsti un atgriezties savā valstī” . Lai nodrošinātu valsts robežu drošību valsts ir tiesīga noteikt ierobežojumus citu valstu iedzīvotājiem ieceļot un uzturēties savā teritorijā. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļa nosaka vīzu politiku, patvēruma politiku, imigrācijas politiku un citu politiku, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos. Pašlaik Latvijas Republikai īpaši svarīgs ir jautājums par pievienošanos Šengenas Līgumam , jo Latvijas Republikas ārējā robeža ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, un lai ES valstīm būtu pārliecība, ka robežu apsardze tiek veikta efektīvi un netiek pieļauta nelegāla imigrantu iekļūšana Savienībā. Jau uz doto brīdi Latvijas austrumu robeža atbilst ES prasībām. Ir jāpanāk vienota ES vīzu politika attiecībā pret trešajām valstīm. Šengenas Konvencijas 2. nodaļas 5. pants nosaka, ārvalstnieku (3 valstu pilsoņu) ieceļošanas nosacījumus Eiropas Savienības teritorijā un viena no prasībām ir ieceļošanas vīzas esamības nepieciešamība, ja to paredz nacionālā likumdošana. Vīzu politika valsts robežu drošībā spēlē centrālo lomu, jo nodrošina to, lai persona, kurai nepieciešama vīza, nesaņemtu to bez attiecīgu priekšnoteikumu izpildīšanas. Latvijas Republika jau tagad ir piemērojusi vīzu izsniegšanas standartus ES prasībām. Pašlaik vīzas izsniegšana Latvijas Republikā notiek saskaņā gan ar LR tiesību aktiem, gan ar ES tiesību normām. Robežkontroli veic gan uz Eiropas Savienības ārējām robežām (ar Krievijas Federāciju, Baltkrievijas Republiku, starptautiskajās ostās un lidostās), gan uz Eiropas Savienības iekšējām robežām, “pagaidu” ārējām robežām (ar Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku).