V Tone

Zemgalietis Valdemārs Tone dzimis 1892. gada 8. martā Annenieku pagasta Ļukās, tēva iepirktās mājās. Ģimene ir liela, Valdemārs ir no otrās sievas pastarītis, viņam ir divpadsmit pusbrāļu, brāļu un māsu. Bērnība rit viņam jautra un gaiša. Ģimene viesmīlīga, tajā bieži apgrozās daudz jauniešu, un Tonem ir daudz ko novērot un pieredzēt. Mūzika ģimenē ir cieņā, un arī Tone jau no bērnības spēlē vijoli. Pagasta skolā skolas gadi paiet rosinoši. Daudz tur zēnu nebēdnību. Valdemāram no bērnības patīk dēkas un piedzīvojumi ar risku un pārdrošas sacensības, bet viņš izvairās no visa brutālā zēnu karos un cīņās. Mājās ir grāmatas, pienāk žurnāli un avīzes. Pirmie mākslas darbi, ar ko zēns sastopas, ir ilustrācijas laikrakstā.Tad viņš izmēģina roku pats, ar zīmuli no dabas zīmējot veco aukli. Sadabū arī kādu krievu grāmatu par glezniecību, nopērk krāsu pulverus un pernīcu un mēģina sajaukt eļļas krāsas, bet neprašanas dēļ panākumu ir maz.

Pusaudža gadi ir klāt. 17 gadu vecumā Tone saņem vecāku atļauju doties uz Rīgu mācīties tur jau mācījās daži viņa brāļi. 1909. gadā viņš iestājās Rīgas Pilsētas mākslas skolas klasē pie barona G.Rozena, kas ir vērīgs un laipns skolotājs. Šajā laikā Valdemārs dzīvo kopā ar vecāku inžinierzinātņu studentu. Jauniešiem ir interese par okultām lietām un spiritismu. Istabas biedrs vingrina Toni debatēs un loģiskā domāšanā. Iznākums tāds, ka nervi tiešām ir pārpūlēti un jābrauc mājās atpūsties. Pirms tam, 1910. gada pavasarī Tone dodas uz Pēterburgu. Tur viņu vairāk par visu interesē Ermitāžas muzejs, kurp savas uzturēšanās laikā iet katru dienu. 18 gadus veco Toni savaldzina gan Ticians, gan Leonardo Da Vinči, gan Rembrants, lai gan tā traģiskās noskaņas darbu Pazudušais dēls viņš vēl īsti neizprot, bet viņu intriģē vecmeistara brīnumainā gaismas rotaļa ēnu tumšumā.

Kopš 1911.gada rudens līdz pat 1913.gada pavasarim Tone mācās regulāri Rīgas Pilsētas mākslas skolā pie Purvīša, Rozentāla un Tilberga. Tilbergs audzēkņu uzmanību vērsa uz vecmeistariem. Bez glezniecības māceklis nodarbojās ar tēlniecību pie A.Folca, vēlāk pie K.Rončevska. Skolas gados Valdemārs iepazinās un iedraudzējās ar K.Ubānu, K.Johansonu, Kr.Rītu un A.Dreviņu. Jaunieši, opozicionāri noskaņoti pret akadēmiskās skolas reāli impresionistiko glezniecību, cītīgi lasa ārzemju un krievu mākslas žurnālus, no kuriem iegūst informāciju par mākslas notikumiem pasaulē.

1913.gadā Tonem no maija līdz septembrim ir radusies iespēja apceļot Vidusjūras zemes ar preču kuģi, kura kapteinis ir viņa brālis.Viņš apskata Āfrikas ziemeļu daļu, Sicīliju, Marseļu, no kurienes aizbrauc uz Nicu apbrīnot romiešu arhitektūras diženumu, tad uz Barselonu, apbrauc arī Malagu.

Visumā pretēji Grosvaldam, kas iedegās aktuālās tēmās, arī Kazakam Tonem kara gadi un bēgļu laiks nebija ražīgi. Izņemot dažas toreizējo karavīru strēlnieku Kristofera, K. Strauberga, J. Akuratera u.c. ģīmetnes, viņš tolaik, 1917.g. būdams jau strēlnieku vidū, nekur netika dokumentējis laikmetīgos notikumus.