Vulkāni un vulkaniskā aktivitāte: skaistums un briesmas

Holocēnā – pēdējo 10 – 12 tūkstošu gadu laikā vismaz 750 mūsu planētas vietās ir notikuši vulkānu izvirdumi. Savukārt pēdējo 14 gadu laikā kopš 1990. gada sākuma tie notikuši vismaz 178 vietās. Pašlaik, kad Jūs lasāt šo rakstu, notiek vismaz 28 – 30 vulkānu izvirdumi.

Apraksts par vulkānu veidošanās iemesliem, par to veidiem, mūžu un ietekmi uz nedzīvo un dzīvo dabu neietilptu pat ļoti biezā grāmatā... un šāda grāmata pat pilnībā vēl nav uzrakstīta, jo vulkanologiem – vulkānu pētniekiem vēl jāatklāj ne viena vien mīkla. Aplūkosim tikai dažas neparastas, ar vulkānu darbību saistītas dabas parādības – varbūt tas ieinteresēs uzzināt par vulkāniem vairāk?

Zemes garozas procesi veido vulkānus jebkurā pasaules daļā, arī tuvu poliem. Tas, ka vulkānu klāj simtiem metru biezs ledāja slānis, nebūt nespēj vulkānu „atdzesēt”. Vairāki vulkāni Islandē, Aļaskā un citos polārajos apvidos atrodas zem ledājiem vai ledāju ielenkumā – varbūt zem ledus ir izveidojies vulkāns tādā vietā, kur pirms tam tā nebija, bet varbūt ledājs ir uzvirzījies virs vulkāna, kas klusējis gadsimtiem ilgi. Taču pienāk brīdis, kad zem ledus masīva sākas izvirdums. Lielā platībā sakarst zemes virsma, vietām ledu sasniedz pārkarsētas gāzes un lava. Pārkarsētais tvaiks un ūdens visbiežāk atrod izeju gar ledāja un zemes robežu, savā ceļā izkausējot aizvien vairāk ūdens.