Vulkānu izvirdumi

2001. gada 17 jūlijā izvirdums nedaudz spēcīgāk sākās Eiropas augstākajā(3400m) vulkānā – Etnā, kas atrodas Sicīlijas salā. Etna ir vienmēr dūmojošs vulkāns, un tā darbības cikls ir aptuveni 50 gadi. Postošākais izvirdums notika 1669. gadā, kad lavas straume iznīcināja pāris duču ciemu un, saudzējot pilsētu Katāniju, gar tās aizsargmūri iečūkstēja Jonijas jūrā. Šoreiz Etnas izvirdums nebija postošs, tomēr – pietiekami iespaidīgs un vulkanalogu pētījumiem ļoti interesants. Uguns staba augstums sasniedza apmēram 40 – 50 metrus. Izveidojās 5 atsevišķi krāteri, no kuriem izplūda lava. Drošs paliek drošs, iedzīvotāji no vulkāna tuvākās apkārtnes tika evakuēti. Bet lavas straume apstājās 3 jūdzes pirms Nikolodzi pilsētiņas. Pēc 3nedēļām vulkāns norima un, tāpat kā iepriekš, miermīlīgi iesnaudās, palēnām kūpinot dūmus. Lai gan apmēram nedēļu nedarbojās Katānijas lidlauks, Etnu aplūkot centās tūkstošiem tūristu, kuri mēģināja iemūžināt fotogrāfijās šo interesanto dabas stihiju. Tiesa gan – drošības apsvērumu dēļ tālāk par 40 km zonu ekskursantiem piekļūt neļāva.

Kolumbijā 1595. gadā vulkāns Nevado de Ruica izvirduma rezultātā stipri cieta apkārtējie rajoni. Kopš tā laika 5399m augstais milzis snauda, tikai reizi pa reizei klusi iekrācoties. 1985. gada pavasarī un vasarā kalns atkal par sevi atgādināja, bet 19. septembrī no tā izšāvās tvaika strūkla, akmeņi un pelni. Tā bija zīme zinātniekiem, ka vulkāns atkal gatavojas spēcīgajam izvirdumam.

7.oktobrī institūts, kurš pēta zemes garozu, vadošajiem uzstājīgi rekomendēja evakuēt kalna pakājē esošo pilsētu iedzīvotājus. Tika sastādīta sīka, pēc kuras varēja izsekot lavas kustības ceļiem. Taču valdību maz interesēja zinātnieku padomi.

13. novembrī notika izvirdums. Nokaitētās masas nebija tik daudz, cik paredzēja, taču, tā līdzēja virsotnē esošās ledus nokušanai. Ūdens vairākās varenās straumēs nesās lejup no kalna. Verdošā dubļu un sastingušās lavas gabalu lavīna uzgāzās Armuro pilsētai. Gāja bojā 25 tūkstoši cilvēku un 80% māju.