Windows un Linux

Linux ir UNIX brīvi izplatītā versija, sākotnēji to izstrādāja Linuss Tovalds (Torvalds@kruuna.helsinki.fi) Helsinku Universitātē (Somija). Linux tika izveidots ar daudzu UNIX programmētāju un Internet entuziastu palīdzību, tādu cilvēku, kuriem ir pietiekami iemaņu un spēju attīstīt sistēmu. Linux kodols neuizmanto AT&T vai kāda cita privātavota kodus, un vairums Linux programmu ir izstrādātas projekta GNU ietvaros no Free Software Kembridžā, Masačūsetsā. Savu ieguldījumu deva visas pasaules programmētāji.

Sākotnēji Linuss Torvalds izveidoja Linux kā hobiju. Viņu iedvesmoja operāciju sistēma Minix – mazā UNIX sistēma, ko izveidoja Andijs Tanenbaums, un pirmoreiz Linux tika apspriests datortīklā USENET newsgroup comp.os. minix ietvaros. Šajās apspriedēs visupirms piedalījās Minix lietotāji no mācību un zinātniskajām iestādēm, kuri gribēja kaut ko vairāk nekā Minix.

Linux agrīnā attīstība visupirms bija saistīta ar uzdevumu pārslēgšanu aizsargrežīmā 80386. Viss tika rakstīts assemblerā. Linuss atceras: „Pēc tam sākās mierīga peldēšana: joprojām pilnīga kodēšana, bet man bija dažādas palīgprogrammas un noregulēšana bija atvieglota. Šajā posmā es sāku izmantot C un tas būtiski visu paātrināja. Tajā pašā laikā man nedeva miera maniakāla ideja, kā pārveidot Minix labāku par pašu. Es cerēju vienā jaukā dienā pārkompilēt gcc sistēmā Linux...” „Divi mēneši pagāja bāzes programmu uzrakstīšanai, bet tad nedaudz vairāk laika Vinčestera draiveram (ar lielu daudzumu kļūdu, kas tomēr strādāja manā mašīnā) un vienkāršai failu sistēmai. Tādējādi es sagatavoju versiju 0.01 (aptuveni 1991.g. augusta beigās). Tā nebija pārāk smalka, bet tajā nebija mīksto disku draivera un tā daudz ko nespēja izdarīt. Bet es vairs nespēju apstāties, kamēr nebiju izveidojis savu Minix.”

Par Linux versijas 0.01 parādīšanos nekad nebija nekādu oficiālu paziņojumu. 0.01 sākotnējie teksti nedeva pat normālu izpildāmu kodu: faktiski tie sastāvēja tikai no sagatavju komplekta kodolam un paļāvās uz to, ka jums ir pieeja Minix mašīnai, lai varētu kompilēt tās un pilnveidot. 1991. gada 5. oktobrī Linuss paziņoja par pirmo „oficiālo” Linux versiju, versiju 0.02. Šajā laikā Linux jau varēja izpildīt bash (the GNU Bourne Again Shell) un gcc (the GNU C compiler),bet vēl daudz kas nestrādāja. Atkal tā tika atzīta kā hakera sistēmas izveide. Galvenā uzmanība – kodola izveidei. Netika apspriesti nekādi jautājumi darba ar lietotāju, dokumentēšanas, tiražēšanas utt. atbalstam. Šķiet, arī šodien Linux sistu sabiedrība šos jautājumus uzskata par otršķirīgiem salīdzinājumā ar „īsto programmēšanu”—kodola attīstību.

Pēc versijas 0.03 Linus lēcienā pārgāja numerācijā pie versijas 0.10, jo pie projekta sāka strādāt daudz tautas. Pēc vairākām versiju pārskatīšanām Linus nākošai versijai piešķīra numuru 0.95, lai tādējādi atspoguļotu savu iespaidu par to, cik ātrā laikā iespējama jau „oficiālā” versija. (Parasti programmām nepiešķir versijas 1.0 numuru līdz brīdim, kad tā teorētiski ir pabeigta un noslīpēta). Tas bija 1992. gada martā. Apmēram pēc pusotra gada – 1993. gada decembrī kodola versija vēl aizvien bija Linux 0.99 pl 14 – asimptotiski tuvojoties 1.0. Grāmatas tapšanas laikā kodola tekošā versija – 1.1 patchlevel 52 un gaidāma arī versija 1.2. Šodien Linux – UNIX saimes pilnvērtīga OC, spējīga strādāt ar X Windows, TCP/IP, Emacs, UUCP, mail un USENET. Praktiski visas svarīgākās programmu paketes tika uzstādītas arī Linuxā, proti, Linuxā tagad pieejamas arī komercpaketes. Salīdzinājumā ar sākotnējo kodolu aizvien lielāka iekārtu daudzveidība. Daudzi testēja Linux ar 486. to un konstatēja, ka tas pilnīgi salīdzināms ar strādājošajām stacijām Sun Microsystems un Digital Equipment Corporation. Kurš gan varēja iedomāties, ka šis „mazais UNIX” izaugs tiktāl, ka spēs darīt visu datoru pasaulē.