XII tabulu likumi - pirmā Romas tiesību kodifikācija

Tiek uzskatīts, ka XII tabulu likumi, saukti arī par kviritu tiesībām, uzrakstīti aptuveni 451. – 450. gadā pmē. Senās Romas republikas periodā. Pirms XII tabulu likumiem senajā Romā pastāvēja un darbojās tikai nerakstītās paražu tiesības. XII tabulu likumi uzskatāmi par pirmo mēģinājumu kodificēt šīs paražu tiesības.

Paražu tiesību periodā (753. – 450. g. pmē.) tiesībām bija sakrāls raksturs, tās uzskatīja par dievu dotām. Juriskonsultu un tiesnešu funkcijas pildīja priesteri, jo tikai viņiem bija zināmas tiesību normas, kuras pierakstītas no tautas acīm slēptās grāmatās. Senās Romas sabiedrībā V gs. sākumā saasinājās konflikts starp diviem tās slāņiem plebejiem un patriciešiem. Plebeji – brīvie iedzīvotāji, pārsvarā ieceļotāji, iekaroto novadu iemītnieki, kuriem bija ierobežotas politiskās tiesības – bija neapmierināti ar tiesību slepenību, turklāt visi priesteri bija patricieši – senāko Romas iedzīvotāju pēcteči, valdošā šķira ar pilnām politiskām tiesībām. Radās aizdomas, ka nerakstītās paražu tiesības patricieši patvaļīgi tulkoja savās interesēs, tāpēc tautas tribūni sāka pieprasīt lai tās tiktu uzrakstītas likumu veidā visu zināšanai.

Tikai 462. gadā pmē. tautas tribūns Terentīlijs Arse panāca, ka tiek izveidota pirmā rakstīta Romas likumu krājuma izveidei paredzēta komisija. Šī komisija 454. gadā arī devās uz seno Grieķiju, lai iepazītos ar turienes likumu veidošanas pieredzi, sevišķi Solona likumdošanu Atēnās. Pēc šīs komisijas atgriešanās tautas sapulce ievēlēja desmit vīru kolēģiju, jeb decemviru (decem viri) un deva tiem uzdevumu sastādīt likumus, piešķirot kolēģijai ārkārtējas varas pilnvaras uz 2 gadiem. 450. gadā kolēģija darbu bija pabeigusi un iesniedza tautas sapulcei desmit likumu tabulas. Taču šie likumi neapmierināja plebeju prasības un plebeji panāca, ka tiek izveidota jauna kolēģija, kura likumiem pievienoja vēl divas tabulas. Tautas sapulce apstiprināja šo likumu variantu un lika katru tabulu iegravēt vara plāksnē. Šīs 12 plāksnes tika novietotas Foruma laukumā, lai likumi būtu brīvi izlasāmi ikvienam Romas iedzīvotājam. Līdz ar XII tabulu likumu rašanos senajā Romā iesākās rakstīto tiesību periods (450. g. pmē. – I gs. pmē.) XII tabulu likumu oriģinālais teksts gāja bojā 390. gadā pmē. gallu iebrukuma laikā, taču likumu normu teksta noraksti bija izplatīti tautā, daudzi senās Romas autori tos citēja savos sacerējumos, tādējādi tā tekstu bija iespējams atjaunot tuvu oriģinālajam.

IV, V tabula – ģimenes, aizbildniecības un mantošanas tiesības;

VI tabula – pirkšanas – pārdošanas tiesības, ieilguma tiesības;

XII tabulu likumi veidoti, apstrādājot un konsolidējot senās Romas paražu tiesības, šo likumu normas aptvēra visas juridiskās prakses jomas un saturēja norādījumus par tiesvedību, civilajām un krimināltiesībām, dažiem policejiskiem noteikumiem, tajos uzskaitīti noziedzīgie nodarījumi un paredzēti sodi par tiem. Lai gan XII tabulu likumi saglabāja zvērestus un citas rituālas darbības, tomēr tie nodalīja tiesības no reliģiskām normām. Tiek uzskatīts, ka tiesību laicīgums atspoguļo plebeju uzvaru pār patriciešiem – priesteriem1. Lai gan tekstā nav tieši norādīts, ka patricieši un plebeji tiek nostādīti vienādā stāvoklī, šie likumi veido vienotas kviritu civiltiesības (ius civilae) gan patriciešiem, gan plebejiem. Tieši XII tabulu likumos pirmo reizi parādās jēdziens „civiltiesības”.