Z Freida psihoseksuālās attīstības stadijas

„Ego psiholoģija” balstās uz Z. Freida pamatpostulātiem par to, ka cilvēka psihi veido trīs komponenti : „Id”, „Ego”, „Super Ego”.

„Id” Freids apskatīja kā iedzimtu komponentu, ko veido instinktīvas tieksmes un apmierinājuma meklējumi. Galvenās tās sastāvdaļas ir libido un tonatoss. Libido – pozitīvi seksuālie impulsi, kas izpaužas tieksmēs gūt baudu. Tonatoss – agresīvie impulsi. „Ego” ir cilvēka psihes racionālā daļa, kurā uz apgūto zināšanu pamata notiek konflikta starp libido un tonatosu pavājināšana vai noņemšana. Cilvēka personība veidojas pastāvīgā jeb dinamiskā cīņā ar seksuālajiem un agresīvajiem impulsiem, cenšoties tos ievirzīt pieņemamos un lietderīgos izpausmes veidos. „Super Ego” ir tas, ko parasti psiholoģijā apzīmē ar jēdzienu „apziņa”.

Pēc Freida domām, visi trīs komponenti koeksistējot tiek vadīti no „Ego” puses. Šīs psihoanalīzes tēze kļuva par pamatnostādni, veidojot „Ego psiholoģiju”.

Otra „Ego psiholoģijas” no Freida klasiskās psihoanalīzes aizgūtā pamattēze bija pieņēmums par bērna dažu psihoseksuālo attīstības stadiju iziešanu ontoģenēzē. Turklāt katras stadijas iziešanas rezultāts stipri iespaido viņa personības raksturlielumus turpmāk.

Z. Freida ieguldījums ir tas, ka viņš bija pirmais, kurš mēģināja sistematizēt iepriekšējos novērojumus, gadījumu aprakstus, iekļaut tos sistēmā un izveidot psihoseksuālās attīstības teoriju. Atbilstoši šai teorijai psihiskā attīstība tiek iedalīta vairākās fāzēs jeb stadijās, un šo stadiju apzīmējumi vienlaikus ir attiecīgās erogēnās zonas apzīmējumi.

Jau kopš pašas agrīnas bērnības cilvēka attīstība norisinās secīgās psihoseksuālajās stadijās, kuru laikā psihiskā enerģija koncentrējas uz noteiktām, atšķirīgām ķermeņa daļām. Katras stadijas nosaukumā ietverta tā ķermeņa daļa , kas attiecīgajā laika periodā visciešāk saistās ar baudu.

Tā ir pirmā attīstības stadija un ilgst no dzimšanas līdz pusotra diva gada vecumam. Bērns sākotnēji ir pilnībā noslēdzies sevī, viņš baudu gūst bez saskares ar citiem cilvēkiem, piemēram, sūkājot pirkstus vai zīžot ādu.