Žans Ogists Dominiks Engrs

Tekstā izmantoties termini un jēdzieni: klasicisms Mākslas stils un literatūras virziens, kā arī tiem atbilstoša estētikas teorija no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam, šablonisks tāds, kas veidots, radīts bez radošas pieejas; nodrāzts, parasts, sava biežuma dēļ apnicīgs.

 Žans Ogists Dominiks Engrs (Ingres, 1780 1867) bija franču gleznotājs, Davida pēctecis un klasicisma turpinātājs, no Davida viņš pārņēma manieri gleznu sižetus meklēt vēsturē un literatūrā, modeļus viņš atrada antīkajā tēlniecībā (Rafaela un Pusēna glezniecībā), un ar laiku atrada savus individuālos izteiksmes līdzekļus.

 Jau no agras bērnības zēns bija cieši saistīts ar mākslu viņa tēva dēļ.

 1797. gadā viņš ieradās Parīzē un iestājās slavenā gleznotāja Žaka Luija Davida darbnīcā.

 1801. gadā Engrs konkursam iesniedza gleznu „Agamemnona sūtņi pie Akila” un saņēma lielo Romas prēmiju (stipendiju), taču naudas grūtību dēļ uz turieni varēja doties tikai pēc pāris gadiem.

 Lai nopelnītu iztikai, Engrs gleznoja portretus un jau pirmos no tiem varēja saukt par šedevriem.

 Radīja daudz mūžīgās pilsētas ainavu zīmējumus, gleznoja Vatikānu, Mediči Villu, baznīcu un sava elka Rafaela namu.

 Ap 1807. gadu mākslinieks sāka pievērsties sieviešu kailfigūru gleznojumiem.