ZARNAS
Zarnas ir gremošanas trakta daļa, kas sākas no kuņģa un beidzas ar anālo atveri. Ir 2 veidu zarnas – tievā zarna un resnā zarna. Tievo zarnu (6-7m) iedala divpadsmitpirkstu zarnā un apzarņa zarnā. Resno zarnu (1,5 – 2m) iedala aklajā zarnā, augšupejošā, šķērszarnā, lejupejošajā, S veida un taisnā zarnā.
Skābais kuņģa saturs nonāk tievās zarnas sākumposmā – divpadsmitpirkstu zarnā. Divpadsmitpirkstu zarna ir pakavveidīga, divpadsmit blakus novietotu pirkstu garumā. Tajā ieplūst divu veidu dziedzeru sulas – aizkuņģa dziedzera sula un no aknām – žults. Aizkuņģa dziedzera sula ir sārmaina un ar fermentiem visbagātākaā gremošanas sula. Tā satur fermentus, kas šķeļ visas trīs pamatuzturvielas. Tripsīns un himotripsīns šķeļ olbaltumvielas, lipāze – taukus, amilāze, maltāze – ogļhidrātus un peptidāzi, kas šķeļ peptīdus (olbaltumvielu šķeļproduktus) līdz aminoskābēm. Žults gremošanas fermentus nesatur. Tās svarīgā sastāvdaļa ir žultsskābes, kas nepieciešamas tauku šķelšanai un uzsūkšanas norisēm. Žults emulģē taukus (pārvērš mikroskopiskos pilieniņos), kā arī aktivizē aizkuņģa dziedzera izdalīto fermentu liptāzi.
Apzarņa zarna pildadivas funkcijas. Tās gļotādā esošie mikroskopiskie dziedzeri izdala zarnu sulu, kas līdzīga aizkuņģa dziedzera sulai. Tajā turpinās un arī beidzas barības šķelšana. Tās gļotādu veido bārkstiņas vadi un limfvadi. Olbaltumvielu, ogļhidrātu šķelšanas produkti, ūdens, minerālvielas un vitamīni uzsūcas venozajos kapilāros, apzarņa zarnas bārkstiņās.
No tievās zarnas nesagremotā barība nonāk resnajā zarnā. Tievā zarna ieiet resnajā zarnā augstāk par tās sākumu, un rezultātā izveidojas nodalījums – aklā zarna ar tārpveida piedēkli. Resnajā zarnā mīt mikmikroflora, piem., zarnu nūjiņa. Resnajā zarnā esošie mikroorganismi sintezē daļu cilvēkam nepieciešamo vitamīnu(K; B grupas). Zarnā ūdens un sāļi uzsūcas, bet no nesagremotajām uztura sastāvdaļām veidojas fekāliju masa. Rodas indīgas vielas, kas uzsūcas asinīs. Tās tiek atindētas aknās. Resnā zarna izdala daudz siltuma, tāpēc resnajai zarnai ir būtiska loma termoregulācijā. Ļoti daudz šķidruma (ap 7l) ieplūst gremošanas kanālā ar gremošanas sulām. Pamatā viss ūdens tiek no zarnas satura uzsūkts atpakaļ asinīs, jo ar fekāliju masu cilvēks normāli izdala ap 250ml ūdens. Ja zarnu peristaltika ir paātrināta tad ūdens uzsūkšanās ir traucēta , organisms zaudē ļoti daudz ūdens un sāļu. Tā tas ir caurejas gadījumā.
Resnā zarna pāriet tievajā zarnā, kas beidzas ar anālo atveri.
