Zarndobumaiņi
•Hidrozoju klase - pie hidrozoju klases pieder saldūdens hidras, jūras hidropolipi, kas veido lielas kolonijas. Pieder arī sifonofori, kas ir brīvi peldoši organismi.
•Scifozoju klase – šo klasi pārstāv visdažādākās medūzas.
•Koraļļu klase - ietilpst aktīnijas, kas dzīvo pa vienai, gan koraļļi, kas veido kolonijas.
•Ktenoforu klase
Daļa zarndobumaiņu ir brīvi peldoši (medūzas), bet lielākā daļa ir sēdoši, pie substrāta (piemēram, jūras dibena) piestiprinājušies dzīvnieki (polipi).
Ir zināms aptuveni 10 000 zarndobumaiņu sugu (Latvijā pazīstamas tikai 7 sugas). Dažas no tām sastopamas saldūdenī, bet vairums dzīvo jūrā. Zarndobumaiņi ir primitīvi daudzšūnu dzīvnieki, tomēr viņiem jau izveidojušās atšķirīgas šūnu grupas, kuras veic dažādus uzdevumus.
Zarndobumaiņi ir dzīvnieki ar maisveida vai zvanveida ķermeni un muti, ko apņem taustekļu vainags. Taustekļi ir ļoti jūtīgi. Tie ir abruņoti ar daudzām dzeļšūnām, kuras sauc par nematocistiem. Ja taustekļi pieskaras kādam organismam, tad no nematocista izšaujas mikroskopisks pavediens, kas ievada upurī indi.
Medūzas pieder pie scifozoju klases. Tām ir uz leju vērsta mute un saplacināts ķermenis. To ķermenis atgādina lietussargu, uz kura malām atrodas taustekļi un milzums sīksīku acu.
Medūzas pārvietojas kopā ar jūras straumēm, gan arī pašas aktīvi kustas. Vairākums medūzu dzīvo pa vienai. Ir sastopamas pavisam sīciņas medūzas, un arī tādas, kuru diametrs sasniedz pusmetru. Arī medūzu formas un krāsas ir atšķirīgas, dažas no tām pat kļūst košākas, reaģējot uz kādu kairinājumu.
Šī ir vidēja lieluma medūza, kura ir tik indīga, ka peldētājs var nomirt dažu minūšu laikā, ja sapinas viņas taustekļos. Tā kā medūza ir caurspīdīga, to ir grūti pamanīt. Austrālijas kubmedūza attīstību sāk seklā ūdenī pie upju ietekām. Lietus sezonā, viņas ir sastopamas gar visu Austrālijas piekrasti, arī vietās, kur peldas cilvēki. Šīs medūzas sauc par kubmedūzām, jo viņu ķermeņa forma drīzāk atgādina kubu, nekā zvanu. Kad medūza izstiepj taustekļus, viņas garums var sasniegt divus metrus.
Koraļļi
Koraļļi sastāv no sīkiem dzīvniekiem ar mīkstu ķermeni. Tos sauc par polipiem. Parasti viņi dzīvo lielās grupās.
Briežraga koraļļa polipiem ir ciets, kaļķains skelets, kas aizsargā dzīvnieku. Šie koraļļi ir trausli un parasti aug rifa slēptākajās daļās. Briežraga korallis ir izplatīts visās pasaules tropiskajās jūrās. Tā lielums ir līdz 1 m augsts.
Koraļļu rifi
Daži koraļļi spēj dzīvot vēsā, tumšā ūdenī, tomēr visām rifus veidojošajām sugām nepieciešams dzidrs, silts un tīrs ūdens. Koraļļiem augot un aizejot bojā, viņu cietie skeleti veido grēdu, kas pārtop par rifu. Lielākais rifs pasaulē ir Lielais Barjerrifs Kvīnslendas piekrastē Austrālijā. Tas ir vairāk nekā 2000 km garš un ir lielākais objekts, kādu jebkad ir radījušas dzīvās būtnes. Koraļļu rifos dzīvo daudzveidīgi jūras iemītnieki, piemēram, sūkļi un zivis, kas ir imūnas pret koraļļu dzēlieniem. Rifs apgādā dzīvniekus ar barību un daļēji pasargā no ienaidniekiem.
•„Ilustrētā faktopēdija”, Zvaigzne ABC
•„Ilustrētā dzīvnieku enciklopēdija’, Zvaigzne ABC
•„Zooloģija 8.klasei”, Zvaigzne ABC
