Zarndobumaiņi – klasifikācija un medūzu raksturojums

Medūzas pieder pie scifozoju klases. Tām ir uz leju vērsta mute un saplacināts ķermenis. To ķermenis atgādina lietussargu, uz kura malām atrodas taustekļi un milzums sīksīku acu.

Medūzas pārvietojas kopā ar jūras straumēm, gan arī pašas aktīvi kustas. Vairākums medūzu dzīvo pa vienai. Ir sastopamas pavisam sīciņas medūzas, un arī tādas, kuru diametrs sasniedz pusmetru. Arī medūzu formas un krāsas ir atšķirīgas, dažas no tām pat kļūst košākas, reaģējot uz kādu kairinājumu.

Šī ir vidēja lieluma medūza, kura ir tik indīga, ka peldētājs var nomirt dažu minūšu laikā, ja sapinas viņas taustekļos. Tā kā medūza ir caurspīdīga, to ir grūti pamanīt. Austrālijas kubmedūza attīstību sāk seklā ūdenī pie upju ietekām. Lietus sezonā, viņas ir sastopamas gar visu Austrālijas piekrasti, arī vietās, kur peldas cilvēki. Šīs medūzas sauc par kubmedūzām, jo viņu ķermeņa forma drīzāk atgādina kubu, nekā zvanu. Kad medūza izstiepj taustekļus, viņas garums var sasniegt divus metrus.

Koraļļi sastāv no sīkiem dzīvniekiem ar mīkstu ķermeni. Tos sauc par polipiem. Parasti viņi dzīvo lielās grupās.

Briežraga koraļļa polipiem ir ciets, kaļķains skelets, kas aizsargā dzīvnieku. Šie koraļļi ir trausli un parasti aug rifa slēptākajās daļās. Briežraga korallis ir izplatīts visās pasaules tropiskajās jūrās. Tā lielums ir līdz 1 m augsts.

Daži koraļļi spēj dzīvot vēsā, tumšā ūdenī, tomēr visām rifus veidojošajām sugām nepieciešams dzidrs, silts un tīrs ūdens.