Zarndobumaiņi – koraļļu un aktīniju pasaule, medūzu vairošanās

Scifozoju klasi pārstāv dažādas medūzas Divas medūzu sugas sastopamas arī Baltijas jūrā. Pie šīs klases pieder arī aurēlija un cianeja.

Zarndobumaiņi ir primitīvi daudzšūnu dzīvnieki, tomēr viņiem ir jau izveidojies atšķirīgas šūnu grupas, kas veic dažādus uzdevumus.

Zarndobumaiņiem raksturīga starainā jeb radiālā simetrija. Viņu ķermenī var izšķirt vienu galveno garenisko asi, ap kuru staraini izvietojušies dažādi orgāni.

Medūzas pieder pie zarndobumaiņu tipa. Pārstāv scifozoju klasi. Ar saplacinātu ķermeni un uz leju vērstu muti. Medūzas izmainīta forma ir polips. Atšķirībā no polipiem medūzas brīvi peld ūdenī. Vairakums medūzu dzīvo pa vienai. Vņas pārvietojas kopa ar jūras straumēm, kā arī pašas aktīvi kustās. Ritmiski saraujoties zvanveida ķermenim, no tā tiek izgrūsts ūdens un medūza kustās uz priekšu (pat 100 – 400 reižu minūtē). Vairakums medūzu ķermenis ir caurspīdīgs, jo satur ļoti daudz ūdens 9/10 no medūzas veido želejveida viela, kuras lielāko daļu aizņem kuņģa dobums.

Ir sastopamas gan pavisam sīciņas medūzas, gan tādas, kuru diameters sasniedz pusmetru. Arī to formas un krāsas ir atšķirīgas, dažas no tām pat kļūst košākas, reaģējot uz kādu kairinājumu.

Medūzas ķermenis atgādina lietussargu, uz kura malām atrodas taustekļi un milzums sīksīku acu. Medūzas mute atrodas tai apakšā, pašā vidū.

Medūzas ir plēsēji – ar dzeļšūnām klātajiem taustekļiem viņa satver un nogalina sīkus dzīvniekus. Dzēliens paralizē sīkus dzīvniekus. Pēč tam medījums ar taustekļu palīdzību nonak mutē. Dažām medūzām pat kuņģī ir dzelšanas orgāni. Cilvekam šāds dzēliens var iraisīt iekaisumu.

Medūzas vairojoties no apaugļotām olšūnām attīstās kāpuri. Viņi pēc kāda laika nosēžas jūras dibenā un kļūst par sīkiem polipiem. No šiem polipiem pumpurojoties atdalās jaunas medūzas, kas atkal vairojas dzimumiski. To sauc par paaudžu maiņu.

Hidras (gr. hydra) ir sīki saldūdeņu dzīvnieki – polipi, caurules veida, kuru sienas sastāv no divam kārtām – ārējās, ektodermas un iekšējās – endodermas ar balsta plāksnīti starp tām, ar 6 8 taustekļu kronīti ap mutes caurumu pēdiņu pretējā galā, ar ko tās pietiprinās kādam pamatam, ar īpašām dzeloņšūnām taustekļos un ektodermā, kas ir aizsarga un uzbrukšanas līdzeklis medījumam – sīkiem upju iemītniekiem, vēzīšiem, ar izkaisītām nervu šūnām.