Zarndobumveidīgo dzīvnieki: ko par tiem zina zinātne

Lielu daļu no koraļļu rifa iemītniekiem ir iespējams audzēt arī akvārijā, tai skaitā dažādas krāsas un formas koraļļus. Daļa no tiem jau ir sagatavoti pavairošanai reefkeeper.lv 900 litru koraļļu audzēšanas akvārijā, un tos būs iespējams iegādāties.

Koraļļiem, kas ir izaudzēti akvārijā, ir būtiskas priekšrocības, salīdzinot ar tiem, kas tiek ņemti no koraļļu rifa:

• Akvārijos audzētie koraļļi netiek iegūti no dabas, un tos iegādājoties, varat būt droši, ka nav ticis postīts koraļļu rifs

• Akvārijos audzētie koraļļi ir daudz labāk piemērojušies pie dažādām ūdens parametru svārstībām

• Akvārijos audzētie koraļļi netiek traumēti transportēšanas laikā, un tie labi spēs iedzīvoties jaunajā akvārijā.

Lielākā daļa sešstāraino koraļļu ir koloniālās formas ar labi attīstītu skeletu. Starp tiem visplašākā grupa ir madrepora jeb akmens koraļļi. Tie ir ļoti daudzveidīgi un atgādina vai nu zarainu koku, kas dažkārt pat ir vairākus metrus augsts, vai arī ieapaļu, masīvu veidojumu. Madreporu koraļļiem ir kaļķa skelets, vienlaidus visai kolonijai. Katrs īpatnis atrodas atsevišķā nodalījumā. Skelets sāk veidoties tā, ka atsevišķa īpatņa pēdas ektoderma izdala kaļķa plātnīti. No šīs plātnītes pēc tam skelets it kā ieaug polipā, veidodams kaļķa izciļņus atbilstoši tā starpsienām, kā arī gredzenu apkārt tam. Kad kolonija tālāk vairojas pumpurodamās, atsevišķo īpatņu skeleti saplūst un izveidojas vienots, spēcīgs visas kolonijas skelets. Tādējādi izveidojas it kā iekšējais skelets, kas pārklāts no virspuses ar mīkstajām daļām. Madreporu koraļļiem parasti ir dažāda spilgta krāsa. Tropu jūrās, kur temperatūra nekrītas zemāk par 20°C, tie izaug sevišķi spēcīgi un izveido rifus un salas. Sevišķi daudz to ir Klusajā okeānā. Koraļļi aug samērā ātri. Tā, piemēram, Persijas jūras līcī nogrimušais kuģis pēc 20 mēnešiem jau bija apaudzis ar 60 cm biezu koraļļu garozu.

Hidrozoju klasē apvienotas kā sēdošas, tā arī peldošas formas, kurām raksturīgs tas, ka entoderma tieši pieskaras pie mutes atveres. Otra svarīga hidrozoju pazīme ir tā, ka polipu iekšējais dobums ir vienlaidus, nesadalās ar šķērssienām kamerās. Trešā hidrozoju raksturīgā pazīme — dzirnumproduktu veidošanās ektodermā. Skeletu (polipiem) izdala ektoderma ārējās kutikulas veidā, kas dažkārt piesūcinās ar kaļķi. Lielākais vairums šīs klases pārstāvju dzīvo jūrā, saldūdeņos sastopami tikai nedaudzi.

Neskatoties uz hidrozoju plašo izplatību un daudzveidību, viņu praktiskais pielietojums bija nenozīmīgs. Tiesa gan 19. gadsimtā hidrozoju kolonijas ievāca un pēc apstrādes pārdeva ar nosaukumu "jūras sūnas", kuras lietoja dažādiem dekoratīviem rotājumiem. Bet 20. gadsimta beigās tika izdarīti nozīmīgi atklājumi. Noskaidrojās, ka hidrozoji var kalpot par bioloģiski aktīvo vielu prostaglandīnu avotu, kurus pielieto medicīnā. Bez to no hidrozojiem Obelia, kas ir plaši izplatīti daudzās jūrās, tika izdalīts preparāts obelīns. Obelīns izrādījās jūtīgs kalcija jonu indikators, un ar tā palīdzību var noteikt šūnu un audu fizioloģisko stāvokli. Domājams, ka obelīns tiks lietots kā dažādu saslimšanu agīnās diagnostikas līdzeklis.