Zenta Mauriņa

1923 27 baltu filoloģiju. Pēc tam skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, 1929 arī pašas dibinātā studijā. Kā lektore guvusi lielu popularitāti. 1929 papildinājusies filozofijā un salīdzinošajā literatūrzinātnē Heidelbergas universitātē Vācijā. 1937 – 40 rediģējusi “Daugavas Gadagrāmatas” literāro pielikumu.

1944 kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrēja uz Vāciju.

1946 pārcēlusies uz Zviedriju. 1949 63 bija docente Upsalas Universitātē. 1960 ieguva Zviedrijas karaļa stipendiju Itālijas ceļojumam.

1965 gadā kļuva franču Elzasas akadēmijas goda biedre. 1968 apbalvota ar vācu Nopelnu krusta 1.šķiru. 1971 gadā saņēma Konrada Adenauera balvu, 1977 Šveices naudas balvu (10 000 franku).1977 Vācijā iecelta par Krocingenas goda pilsoni. Virtembergas izglītības ministrs piešķiris viņai profesora titulu.

Viņas biogrāfija izdota vāciski: Otto Schepp “Das Herz hat Flugel” (1953). Ir nodibināts Zentas Mauriņas fonds. Minsteres Latviešu ģimnāzijā ir rakstnieces piemiņas istaba.

Izglītība – mācījusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā, Latvijas Universitātē studējusi filozofiju, baltu filoloģiju, papildinājusies Heidelbergas universitātē filozofijā un literatūrzinātnē.

Darba dzīve – literāte, filozofe, tulkotāja. Bijusi skolotāja, lektore, pārsvarā nodevusies radošai darbībai gan Latvijas periodā, gan trimdā.

2. kultūrfilozofiskajos tekstos un šāda satura tulkojumos veicinājusi filozofijas terminoloģijas izveidi latviešu valodā;

3. tulkotajos daiļliteratūras tekstos risinājusi un meklējusi teksts stilistikas atveides iespējas latviešu valodā;

4. atstājusi ievērojamu skaitu vārdu jaunrades piemēru gan tulkojumos, gan oriģināltekstos.

Skat. J.Grīns. Par Zentas Mauriņas jauno grāmatu un viņas metodi/ Daugava,1936,8.; K.Raudive. Domātāja/Zenta Mauriņa. Kopoti Raksti, Rīga, 1939; J. Zanders. Par stilu, formu un metodi/Turpat; I.Trumpe. Zentas Mauriņas daiļrades metode/Karogs,1990,9.