Zenta Mauriņa par latviešiem

Latvieši Z. Mauriņas darbos ir bieži pieminēti, jo Latvija ir viņas dzimtene. Tā ir zeme ar plašajiem priežu mežiem, labības druvām un jūras krastu. Latvija paliek rakstnieces sirdī, lai arī kurā pasaules vietā viņa atrastos.

Z. Mauriņa ir īsta eiropiete, kura daudz ceļo un pārsteidz visus ar neizsīkstošo možumu un silto cilvēkmīlestību. Lai arī Mauriņa bijusi laipni sagaidīta citās Eiropas zemēs, viņas prātā daudzreiz bijušas Latvijas vēsmas dzimtenes plašie rudzu lauki un gaišie vasaras vakari.

Ceļojot pa Eiropu, Z. Mauriņa satika ne vienu vien latvieti, piemēram, Aiju Bertrāni, kuru ieraugot, bija redzams, ka viņā dzīvo latviskā un grieķiskā kultūra. Šī sieviete izstrāvoja dzimtenes priežu mežu smaržu, vienkāršību un sirsnību. Rakstniecei Aija Bertrāne palika dziļā atmiņā., jo ir jauki satikt cilvēkus tālās zemēs, kuros mīt latviskums.

Ārzemēs Z. Mauriņa guva lielu popularitāti. It īpaši jaunieši bija iecienījuši viņas grāmatas un apmeklēja priekšlasījumus neatkarīgi no kritiķu rakstiem. „Kurš lasa Z. Mauriņas grāmatas, tas viņu apbrīno un mīl”, apgalvo kāds no Z.

Lai arī Latvija literātei saistījusies ar dabas burvību un skaistumu, diemžēl tā nav zeme, kur valda tikai saticība un sirsnība.