Zīdaiņa attīstības svarīgākie aspekti

Rakstīšu psiholoģijā referātu par Zīdaiņa attīstību. Šādu tēmu izvēlējos tāpēc, ka man pašai ir maza māsiņa un man būtu diezgan viegli rakstīt par šādu tēmu. Vēlos arī pati daudz ko vairāk uzzināt par zīdaiņu attīstību ar dažādu materiālu palīdzību. Uzzinot šo informāciju arī pati zināšu daudz ko vairāk, lai pašai dzīvē būtu vieglāk saprast savus bērnus.

 mazulis pievērš skatienu cilvēka sejai vai tās shematiskajam attēlam;

 Uzmanīgi vēro grabuli vai priekšmetu, kas atrodas viņam blakām;

 Nomierinās kad viņu paņem rokās, mīļi aprunājas, noglāsta;

 Nobīstas vai apklust, kad izdzird skaļu vai pēkšņu troksni;

 Reaģē uz balsi, sastingst vai, tieši otrādi, pastiprināti kustina rokas un kājas;

 Ar raudāšanu paziņo par badu, sāpēm vai citām sajūtām.

 Kad grib ēst, atver muti un stiepjas pie māmiņas krūts vai pudeles;

 Kad ar viņu laipni runājas, kustina rokas un kājas, smejas (veidojas „atdzīvošanās komplekss”)

Agrīnais bērna attīstības posms, kas ilgst 0 – 3 g., bērna smadzeņu attīstībā ir vissvarīgākais un lielā mērā nosaka: intelektuālo, valodisko, sociālo un emocionālo prasmju veidošanos. Tādēļ ir ļoti svarīgi domāt par to, ko valsts dara, lai atbalstītu bērna primāro aprūpētāju – māti. Bērna attīstība agrā mazotnē ir atkarīga ne tikai no bērna veselības un uztura, bet arī no mātes labklājības, no tā, kāda ir viņas veselība, uzturs, izglītība, kā viņu atbalsta citi ģimenes locekļi un kā sabiedrībā kopumā izturas pret ģimeni. Ģimenei bērna agrīnajā attīstībā ir galvenā nozīme, un visi ģimenes locekļi ir savstarpēji saistīti. Tā kā ģimenei bērna agrīnajā attīstībā ir galvenā nozīme, tad būtu ļoti nepieciešams atvēlēt līdzekļus tam, lai vecāki tiktu informēti par bērnu attīstību. Lai vecāki savlaicīgi spētu identificēt bērna attīstībā novirzes no normas, lai savlaicīgi varētu griezties pie speciālistiem un iespēju robežās novērst negatīvo. Un, jo kompetentāki, par sevi pārliecinātāki būs vecāki, jo emocionāli stabilāki un drošāki būs šajās ģimenēs augošie bērni. No tā, cik informēti vecāki ir par bērna attīstības rādītājiem (normas ietvaros), būs atkarīgs tas, vai izdosies laikus pamanīt, piemēram, attīstības aizturi, maņu orgānu funkcionālos traucējumus u.c.

Raudāšana un smaids ir pamatveidi kā bērns pauž savu emocionālo stāvokli. Raudāšana ir negatīva emocionāla reakcija un zīdainim tā var būt saistīta ar: izsalkumu, neapmierinātību un, lai „pasauktu pieaugušo”. Smaids ir ļoti pievilcīga zīdaiņa reakcija, kuru viņš pauž apkārtējai pasaulei izrādot apmierinājumu.

Jaundzimušajam smaids ir reflektora darbība un, pat pieskaroties aizmigušam bērnam pie sejas, viņš pasmaidīs. Pamazām smaids kļūst sociāls, un bērns smaida, dzirdot pieaugušā balsi vai ieraugot tā seju. Jau 3 mēnešu vecumā bērni atšķir izbrīnu un laimi. Sākot no 4 mēnešu vecuma, parādās pirmie smiekli.