Zīdaiņa vecumposms

Zīdaiņa vecums bērna dzīves periods starp viņa dzimšanu un gada vecuma. Zīdaiņa vecums iedalās trīs etapos: jaundzimušais (pirmais dzīves mēnesis), kad bērns gatavojas emocionālai saskarsmei ar pieaugušajiem, pirmais pusgads, kura laikā vadošā darbība kļūst par situatīvi personīgu saskarsmi ar pieaugušajiem, un otrais dzīves pusgads, kad par vadošo kļūst priekšmetu manipulatīvā darbība.

Zīdaiņa un mazbērna vecums (no 0 līdz 3 gadiem).

Zīdaiņa vecumā galva ir lielāka salīdzinājumā ar ķermeni, jo bērna fiziskā attīstība sākas tieši no galvas, tāpēc bērns sākotnēji iemācās pacelt galviņu, tad plecus, bet pakāpeniski sāk koordinēt roku kustības un tad iemācās rāpot, sēdēt un staigāt.

Vērojams vēl kāds svarīgs attīstības princips, kad attīstības sākas no iekšējiem orgāniem uz perifērām ķermeņa daļām. Tas nozīmē, ka raksturīga kustību apgūšana no vienkāršām uz sarežģītākām, no netīšām uz kontrolējām. Attīstās koordinātu sistēma „acis rokas”, sākot no reflektorās tveršanas, kas raksturīga jaundzimušajam, līdz mērķtiecīgai 5 mēnešu vecumā, un norādošām kustībām 7 – 9 mēnešu vecumā. Izveidojas arī labās – kreisās rokas prioritāte. Pirmajos dzīves mēnešos bērns manipulē ar abām rokām, bet jau 6 mēnešu vecumā daži bērni dod prioritāti vienai rokai., bet prasme nostiprinās 7 – 8 gadu vecumā.

Tuvojoties mazbērna vecumam, attīstoties kustību iemaņām, bērnam ir iespēja iepazīties ar pasauli dažādi. Sākot no pusotra gada vecuma bērna svars un garums palielinās daudz lēnāk nekā zīdainim, bet ķermeņa proporcijas un organisma struktūra kļūst aizvien „pieaugušākas”.

Divus gadus vecam bērnam vēdera un krūšu izmēri ir vienādi, bet jau 2,5 gadu vecumā krūšu izmērs palielinās. Šajā laikā vēders ir izvirzīts uz priekšu, un ir izliekta mugura, jo visi iekšējie orgāni atrodas bērna salīdzinoši mazajā ķermenī. Bērna staigāt prasmes apguve ir ievērojams pagrieziena punkts viņa kustību attīstībā. Pakāpeniski bērni iemācās staigāšanu apvienot ar citām kustībām: iemācās satvert un pacelt dažādus priekšmetus. Trešajā dzīves gadā viņš iemācās lekt, skriet un sist pa priekšmetiem.

Pateicoties dažādām sajūtām, caur kurām bērns uztver apkārtējo pasauli, pirmajā dzīves gadā attīstās smadzenes un redzes sistēma. Vislielākās izmaiņas skar tieši redzi. Jau 2 mēnešus vecs bērns izpēta sejas un priekšmetus. Redzes konverģence ir nenoturīga un nepilnīga. 3 mēnešu vecumā bērns jau priekšmetus uztver ar abām acīm (veidojas binokulārā redze).

Mēneša vecumā labi diferencē mātes smaržu, dažādas skaņas. 4 mēnešu vecumā veido saikni starp priekšmetu un skaņu.

Rokas un acis ļauj bērnam iepazīties ar savu ķermeni. Rezultātā bērns sāk apzināties savu „Es” un atdalīt to no tā, kas nav viņa. Līdz 3 gadu vecumam bērni var sekot priekšmetiem, kas kustas ar dažādu ātrumu un atrodas dažādos redzes leņķos. Viņi var atšķirt horizontālas un vertikālas līnijas. Tomēr grūtības sagādā priekšmetu apsekošana no liela attāluma, tāpat grūti ir uztvert vienlaicīgi veselu priekšmetu un tā daļas. Šajā vecumā bērni labprātāk priekšmetu aplūko to aptaustot.