„Zieda un cirvja strīdā uzvarētājs vienmēr būs cirvis” /V Belševica/

Gan Ojārs Vācietis, gan Imants Ziedonis ir ļoti spilgti un spēcīgi dzejnieki, un par viņiem varētu ļoti daudz ko rakstīt. Taču šis domraksts nebūs par viņiem. Tas būs par Vizmu Belševicu, jo tieši viņa man visvairāk „iekrita sirdī”, un arī tādēļ, ka domraksta nosaukums atspoguļo pašas Vizma Belševicas dzīvi un jūtas.

Vizma Belševica ir ļoti spilgta dzejniece, smalka liriķe un lieliska tulkotāja. Vizmas Belševicas teiktajā „Zieda un cirvja strīdā uzvarētājs vienmēr būs cirvis” es saskatu viņas dzīvi, to cik tā ir bijusi grūta un cīņu pilna. Belševicas liktenis bija traģisks – līdzīgs daudzu ne tikai latviešu, bet arī cittautu dzejnieku likteņiem, kuri, dzīvojot fašistiskā un komunistiskā režīmā un vēloties būt godīgiem pret sevi un savu tautu, ir gājuši bezkompromisa ceļu. Viņas teiktajā es saskatu domu, ka cīņā starp vājāko un stiprāko vienmēr uzvar stiprākais. Arī Vizmas Belševicas dzīvē ir bijis ne mazums tādu situāciju. Piemēram, tas laiks, kurā viņa dzīvoja – vara piederēja valdībai, kura apspieda sev nevēlamus cilvēkus, personības, rakstniekus, dzejniekus, utt. Valdība bija stiprāka par viņiem visiem kopā ņemot, tādēļ arī vienmēr un visur uzvarēja; tai piederēja vara – spēja darīt visu iekāroto.

Vizmas Belševicas dzeja ir ļoti skarba un rūgta.