Ziemassvētku kaujas

Strēlnieku pulku izveidošana. Krievu kara pulki bija atdevuši Kurzemi vāciešiem bez nopietnākas pretestības. Tā¬pēc radās doma aizstāvēt Vidzemi un atkarot Kurzemi atpakaļ pašu latviešu spēkiem. Šim nolūkam vajadzēja organizēt īpašas karaspēka vienības — strēlnieku bataljonus. Izdevās dabūt krievu kara valdības atļauju bataljonu dibināšanai. Šos bataljonus varēja komandēt latviešu valodā. Atļāva arī karogus ar latviskiem uzrakstiem un īpašas strēlnieku krūšu nozīmes. Pēc tam valsts domnieki J.Goldmanis un J. Zālītis griezās pie tautas ar dedzīgu uzsaukumu: „Pulcējaties zem latviešu karoga!”. Uzaicinājumam bija lieli pa¬nākumi. Pieteicās lielā skaitā gan brīvprātīgie, gan arī latviešu virsnieki un kareivji no citām krievu karaspēka daļām. Kā brīv¬prātīgie pieteicās visvairāk 17—20 gadus veci jaunekļi. Saformēja pavisam 8 latviešu strēlnieku bataljonus.

Tauta izva¬dīja savus bataljonus uz fronti ar lielām cerībām un sajūsmu. No viņiem sagaidīja, ka tie ne tikai atkaros atpakaļ zaudēto Kur¬zemi, bet vispār sagādās latviešu tautai gaišāku nākotni. Latviešu strēlnieki ar savu varonību centās tautas cerības attaisnot. Kaut gan viņiem neizdevās atņemt ienaidniekam Kurzemi, tad tomēr viņi vismaz palīdzēja apturēt vāciešu tālāku virzīšanos mūsu dzimtenē. Ar savu cīņas varonību strēlnieki stipri pacēla latviešu tautas nacionālo pašapziņu un lepnumu. Viņi darīja pazīstamu latviešu vārdu arī ārpus Latvijas robežām. Ar visu to viņi ga¬tavoja ceļu Latvijas valstij.

Jau pirmajās cīņās strēlnieki parādīja sevi kā labus karavīrus. Tieši vācu armijas komandieris Hindenburgs astoņus strēlnieku bataljonus nosauca par „astoņām spo¬žām latviešu zvaigznēm”, kas viņu aizkavēja ieņemt Rīgu.