Zinātņu sasniegumi Senajā Grieķijā

Sengrieķu nopelns pirmām kārtām ir filozofijas kā zinātnes izveidošana. Senajā Grieķijā bija natūrfilozofi, kas pētīja dabu un tās saistību ar cilvēka izcelsmi. Savos meklējumos natūrfilozofi pirmo reizi cenntās balstīties uz zinātniskiem spriedumiem, nevis uz mitoloģiskām versijām.

Grieķi sāka rakstīt vēsturi. Pamazām attīstījās vēsturiskā domāšana. Izcilākie vēsturnieki bija Hērodots un Tukidīds (ap 460. 399.p.m.ē.), kas piedalījās Peloponēsas karā un uzrakstīja šī kara vēsturi.

Izcili sasniegumi sengrieķiem pieder matemātikas jomā. Uz Eiklīda (ap 300.g. p.m.ē.) ģeometrijas pamatiem un Pitogora (580 500.g. p.m.ē.) teorēmu un skaitļu teoriju balstās arī mūsdienu matemātikas zinātnes. Pitogors pierādīja, ka jebkura taisnleņķa trijstūra hipotenūzas kvadrāts vienāds ar abu pārējo malu kavadrāta summu. Eiklīdam izdevās izveidot tādu matemātikas zinātni, kas balstās uz aksiomu un teorēmu sistēmu. Arhimēds (287. 212.g. p.m.ē.) izstrādāja dažādu figūru virsmas un tilpuma aprēķināšanas metodes, noteica riņķa līnijas garuma un diametra attiecības () aptuveno vērtību, piedādīja naturālas skaitļu virknes bezgalīgumu un formulēja hidrostatistikas un aerostatistikas pamattēzes (Arhimēda likums).

Pitogors bija arī viens no izcilākajiem astronomiem.