Zirgi latviešu folklorā: kultūras simboli un tradīcijas

Kamēr nebija izgudroti vilcieni un mašīnas, cilvēki 3000 gadus kā ātru un praktisku transporta līdzekli izmantoja zirgus. Zirgs ir gudrs un viegli apmācāms, pakļāvīgs un ātrs dzīvnieks, viņa bioloģiskais mūžs ir aptuveni 25 gadi. Mūsdienās ir vairāk nekā 100 dažādu mājas zirgu šķirņu, bet šo dzīvnieku skaits pārsniedz 75 miljonus. Zirgi, poniji, savvaļas ēzeļi un zebras, kā arī mājas ēzeļi un mūļi ietilpst zirgveidīgo dzimtā. Viņi visi ir zīdītāji ar garām kājām, plīvojošām astēm un krēpēm segtu kakla mugurpusi. Zirgus sauc par nepārnadžiem tāpēc, ka viņu ekstremitātēm vislabāk ir attīstīts viens pirksts - trešais. Viņi spēj ļoti ātri skriet jeb auļot. Jūtīgā oža, labā redze un smalkā dzirde viņiem ļauj vienmēr būt modriem un izvairīties no briesmām. Zirgu dzimtas dzīvnieki barojas ar zāli un krūmiem, dzīvo brīvā dabā un, lai varētu aizbēgt no plēsoņām, ātri skrien (auļo). Visi zirgu dzimtas pārstāvji ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, dzīvo ģimenēs un apvienojas ganāmpulkā, veic lielus attālumus meklēdami barību vai ūdeni vai arī, lai paglābtos no mušām un moskītiem, kas tiem kā sērga uzmācas karstā laikā.

Lielākais augums ir Šairas zirgiem. Šairas zirgu pirmoreiz izaudzēja Miglendā (Anglijā) lauku darbiem un smagu kravu vilkšanai. Šīs šķirnes zirgiem ir milzīgs augums un labi attīstītas kāju skaras. Zirga augstums līdz skaustam ir 198 cm.

Pats mazākais no zirgiem ir Šetlendas ponijs. Šā septiņus gadus vecā ponija augums ir 81 cm.

Zirgus izmanto lauksaimniecības darbos un transportdarbos, jāšanai, atpūtai, sportā, kā arī gaļas, piena un ārstniecības līdzekļu ieguvei. Domesticēti 4.-1. gadu tk p.m.ē. Dažādās zemēs veidojušies atšķirīgi zirgu tipi. 18. gs. jau mērķtiecīgi tika veidotas zirgu šķirnes. Atbilstoši dažādiem darba veidiem izveidotas 5 saimnieciskās izmantošanas zirgu šķirņu grupas, tipi (ap 250 šķirnes). Tie ir – smagā darba zirgi (vezumnieki), smagie braucamzirgi, vieglie braucamzirgi (rikšotāji), jājamzirgi un universālie zirgi. Pirmās veidojušās jājamzirgu grupas zirgi, daudz vēlāk – rikšotāju un smago zirgu šķirnes.

Visas zirgveidīgo jeb ekvidu dzimtā ietilpstošās ģintis un sugas ir cēlušās no sen izmirušām paleontoloģiskām formām. No visām zīdītāju dzimtām zirgveidīgo paleontoloģiskās evolūcijas rinda ir vislabāk izpētīta, tāpēc tā rada plašu bioloģisko zinātņu interesi. Paleontologs V.Kovaļevskis 19.gs. septiņdesmito gadu sākumā, pētot senu zirgveidīgo formu savstarpējo saistību, kā pirmais starp paleontologiem stingri balstījās uz Č.Darvina 1859. gadā izteiktām atziņām par sugu evolūcijas galvenajiem cēloņiem – apkārtējās vides izmaiņām un dabisko izlasi. V.Kovaļevska 1873. gadā publicētais darbs par anhiteriju (Anchitherium) ir pirmais darbs evolucionālā paleontoloģijā; šī darba autoru uzskata par evolucionālās paleontoloģijas pamatlicēju.

Zirgveidīgo dzimtai piederošās paleontoloģiskās formas ir...