Zirgi un suņi

Mājas zirgi ir apmācīti veikt dažādus darbus, sākot ar ratu vilkšanu un beidzot ar piedalīšanos kaujās. Zirgus izmanto arī atpūtas pasākumos un sportā, piemēram, lēcienu paraugdemonstrējumos, polo, rodeo skriešanās sacīkstēs un šķēršļu pārvarēšanai.

Līdzīgi kā citi zirgveidīgie, mustangs pārtiek tikai no augiem. Taču barības vienmēr ir par maz; zālei un krūmiem, kas aug pieejamā apkārtnē, uzturvērtība ir zema, tāpēc mustangs ir piemērojies tādai diētai, ar kādu neizdzīvotu neviens cits zirgveidīgais. Mustangs arī izsēj augus, jo sēklas nesagremotas iziet cauri viņa gremošanas sistēmai un iznāk kopā ar izkārnījumiem. Dzīves laikā Amerikas prērijās mustangs ir pielāgojies tur valdošajiem apstākļiem, citreiz pat vairākas dienas spēj iztikt bez barības un ūdens. Mustangs ir iemācījies sasist ledu aizsalušā āliņģī, kā arī aizsniegt ūdeni citās grūti pieejamās vietās.

Pārošanās periods ķēvei ir no aprīļa līdz jūlijam. Tātad vienpadsmit mēnešus nēsātie kumeļi piedzimst pavasarī un izaug līdz ziemai. Kad ķēvei gaidāmas dzemdības, tā nošķiras no bara un meklē nomaļu vietu. Lai gan mustangi ir dažādās krāsās, uz zemes gulošs jaundzimis kumeliņš nav pamanāms. Līdzīgi kā citi zirgi, arī kumeļi ceļas kājās un skrien jau dažas stundas pēc piedzimšanas. Pāris dienu pēc dzemdībām māte kopā ar kumeļu atgriežas pie ganāmpulka un paliek tajā vismaz līdz nākamajam gadam. Ērzelis nerespektē citus ērzeļus savā barā. Kad kumeļi sasniedz trīs gadu vecumu, tie no bara tiek padzīti. No bara padzītajiem jaunajiem ērzeļiem ir daudz enerģijas, un tie ir agresīvi. Taču viņi ir pārāk jauni, lai pievilinātu ķēves un izveidotu savu baru. Tādēļ tie vairākus gadus turas kopā ar ganāmpulku, met izaicinājumus daudziem ērzeļiem barvežiem, līdz beigās paši spēj izveidot savu baru.

Atšķirībā no citiem savvaļas dzīvniekiem, mustangs eksistē, pateicoties cilvēkam, kas to atveda uz Ameriku. Taču tieši cilvēks gandrīz pilnībā iznīcināja mustangus. XVII gadsimta beigās mustangs bija sastopams vismaz deviņos Ziemeļamerikas rietumu štatos. Toreiz tur dzīvoja no

dzīviem līdz pieciem miljoniem šo dzīvnieku. Kad cilvēks sāka apstrādāt prēriju, no mustangiem atbrīvojās, nogalinot tos tūkstošiem. Visvairāk mustangi tika iznīcināti XX gadsimtā. Daudzus dzīvniekus izķēra, lai izmantotu militārām vajadzībām, piemēram, Pirmajā pasaules karā, un izaudzinātu tos par jājamzirgiem. Mustangi tika nošauti, lai iegūtu barību mājdzīvniekiem, kā arī ādas dēļ. XX gadsimta 70. gadu sākumā vairs bija palikuši apmēram 10 tūkstoši mustangu.

Dzimumgatavība: 3 g. vecumā. Ērzelis stājas bara priekšgalā, kad sasniedz 6 g. vecumu.

 Mustanga nosaukums cēlies no spāņu valodas – mesteno ‘bez saimnieka’. Savukārt vārds la mesta, nozīmē ‘piederošs visiem un nevienam’.

 Lai atvairītu vilku uzbrukumu, mustangi sastājas aplī, kura vidū ir kumeļi. Kad vilki mēģina tikt pie kumeļiem, pieaugušie zirgi sit nagus pret zemi un atņirdz zobus.