Zirnekļi: raksturīgākās sugas un lomas ekosistēmā
Zirnekļi ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Tie ir no l mm līdz 6 cm gari un pat garāki dzīvnieki. Nesegmentētās galvkrūtis vienmēr skaidri no¬dalītas ar pāržmaugu no nesegmentētā vēdera. Abus nodalīju¬mus saista kātiņš. Katrai helicerai ir nadziņš, kurā ir indes dziedzera atvere. Ar indes dzie¬dzeru sekrētu nogalina laupī¬jumu. Elpošanas orgāni ir plau¬šas vai plaušas un trahejas. Ja ir tikai lapveida plaušas, tad tās vienmēr ir divi pāri un te atveres atrodas vēdera priekš¬daļas apakšpusē (četrplaušu zirnekļiem - Tetrapneutnones). Divplaušu zirnek¬ļiem — Dipneumones ir tikai viens pāris plaušu, bet bez plaušām tiem ir arī tra¬hejas. Zirnekļiem pie vēdera ir divi līdz četri pāri tīmekļa kārpu; četrplaušu zirnekļiem to ir divi vai četri pāri, bet divplaušu zirnekļiem - trīs pāri. Ar kārpām ir saistīti tīmekļa dziedzeri; sekrēts dziedzeros ir šķidrā stā¬voklī; izdaloties un saskaroties ar gaisu, tas sacietē.
Zirnekļi ir plēsēji ar visai plašu areālu. Dzīvo ļoti dažādās vietās: stepēs, mežos, upju un ezeru krastos un pat ūdenī. Zirnekļu dzīvesveids ir saistīts ar spēju aust tīklus. Tīklu auž mātītes, tēviņi parasti tīmekļa vērpjamo aparātu maz izmanto. Visu zirnekļu mātītes tin olu kokonu - apvalku pašu izdētajām olām. Arī tēviņi izmanto tīmekļa vērpjamo aparātu: uz tīmekļa pavedienu auduma tie izdala spermu, ko pēc tam ievada pedipalpu kopulācijas orgānā. Tīmekļa pavedienus izlieto arī vēl citādi: ar tīmekļa audumu izklāj alas un cauruļveida ejas, kurās zirnekļi dzīvo ilgi (nometnieki) vai īslaicīgi (klejotāji), citos gadījumos tīmekļi dod ligzdai formu. Pa tīmekļa pavedienu zirneklis laižas lejup vai rāpjas augšup, ar tā palī¬dzību pārlido: pavedienus pārlidojumiem ar vēja palīdzību sevišķi izmanto rudenī. Visbeidzot no tīmekļiem zirneklis auž tīklu, ar kuru ķer laupījumu. Tīkls var būt savienots tieši ar zirnekļa ligzdu, kā tas, piemēram, ir mājas zirneklim - Tegenaria domestica. Vissarežģītākie tīkli ir riteņveidīgais un tam līdzīgie.
Visai interesanti tīklu veido un izmanto Hyptiotes ģints zirnekļi. Hyptiotes zirnekļu tīkls ir riteņveida tīkla sektors, tam pavisam četri stari. No staru savienojuma punkta atiet stiprs, garš pavediens, kas nostiprināts pie koka zara, uz kura sēž zirneklis. Daļu pavediena zirneklis paceļ cilpas veidā uz augšu un tādējādi notur tīklu nostiprinātā stāvoklī. Tīkla četrus starus šķērso 8—15 lipīgi, šķērseniski pavedieni. Kad pie lipīgā pavediena pielīp kāds divspārnis, zirneklis atlaiž saspringto pavedienu, at¬laiž cilpu un muša pielīp pie blakus esošajiem šķērseniskajiem pavedieniem. Šo paņēmienu zirneklis atkārto divas līdz sešas reizes, pēc tam tas zirnekļiem rakstu¬rīgajā veidā vēl papildus aptin savu upuri. Lai laupījumu paralizētu, zirnekļi ar heliceru to ievaino un vienlaicīgi no tās pašas heliceras brūcē ielaiž indi. Laupījumu saindēt sevišķi svarīgi, ja zirnek¬lis nelieto ķeramo tīklu.
Pēc dzimumakta, dažkārt arī tā laikā, mātītei sagribas ēst un tā reizēm apēd tēviņu....
