Zoroastrisms: vēsture un galvenie ticības principi

oroastrisms ir viena no senākajām reliģijām pasaulē, kas ir dzīva vēl joprojām. Tā radusies, priesterim Zaratustram reformējot senpersiešu reliģiju. Pamudinājumu uz reliģijas reformu Zaratustra saņēma no Dieva Ahuramazdas (tulkojumā “Gudrības Kungs”). Zoroastrisms bija Persijas impērijas, vēlāk arī Sasanīdu impērijas oficiālā reliģija, kas attiecīgajā teritorijā pastāvēja no 6. gs. p.m.ē. līdz 7. gs. m.ē., kad Persijā iebruka islāms.

Svētie raksti. Zoroastriešu svētie raksti ir Avesta, kas nozīmē likums. Avesta sastāv no Jasnas kulta tekstiem, Vispereda lūgšanām, Jaštas slavas dziesmām, Vendidāda priesteru rokasgrāmatas norādījumiem par to, kas jāievēro dēmonu darbības gadījumā, par nešķīstību un šķīstīšanos. Bez svētajiem rakstiem ir arī cita literatūra, kas apraksta Zoroastriešu rituālu izpildi, pasaules radīšanu, debesis un elli.

Kults. Zoroastrismā ir neskaitāmi rituāli, kas paredzēti gan ikdienas dzīves gadījumiem, gan svarīgākajiem cilvēka dzīves notikumiem. Zoroastrisma kulta centrā ir uguns, kas ir Ahuramazdas simbols. Ne svētki, ne ceremonijas un rituāli nenotiek bez uguns klātbūtnes. Uguns Zoroastrismā ir svēta, un tai neļauj izdzist.

Ētika. Zoroastrisma ētiskie likumi ir cieši saistīti ar reliģisko dzīvi.