Zvaigžņotās debess virs manas galvas

Pienākusi nakts. Sēžu istabā un vēroju miljoniem zvaigžņu, kas spīd debesīs. Zvaigznes ir lidojoši debess ķermeņi., Katrreiz, kad es vēroju zvaigznes, man acīs iekrīt viena konkrēta zvaigzne. Man šķiet, ka tā ar mani sarunājas.

Tā ļoti atšķiras no citām zvaigznēm. Tā atšķiras ar savu spožumu, krāsu un lielumu. Man šķiet, ka tā ir tik liela kā pati saule. Kad es skatos uz to, tā aug lielāka un lielāka, bet patiesībā tā ir tāda pati. Krāsa tai ir ļoti neparasta, to nevar izteikt vārdos. Tās krāsa iespējams vēl nav atklāta. Spožums tai ir lielāks par pašu spožāko saules staru. Ikreiz tā sevi parāda ar savu lielo spožumu. Es gribētu šo zvaigzni satikt un apmainīties informācijām, kāda ir dzīve šeit un kāda ir dzīve tur debesīs.

Siltā vakarā izejot uz balkona, debesis kā vienmēr pilnas ar zvaigznēm. Debesīs redzu Lielo Lāci, Mazo Lāci un daudz citu zvaigžņu .Pagaidām ir nokritusi tikai viena zvaigzne. Kad zvaigzne krita es vēlējos kļūt par to. Es ļoti vēlējos būt zvaigzne, jo man gribētos dzīvot debesīs. Piepeši nokrīt vismaz piecas zvaigznes. Es nepaspēju vēlēties, jo tās krīt gandrīz vienlaicīgi.

Šonakt es domāju gulēt teltī, jo šajā naktī skaidri varēja redzēt Piena Ceļu un Polāro zvaigzni. Dažas stundas gulēju, taču nolēmu pavērot zvaigznes. Izejot no telts, apsēdos turpat zālītē un vēroju debess spīdekļus. Ieraudzīju Lielos Greizos Ratus. Šonakt tie izskatījās vēl skaistāki nekā vakar. Pēc laiciņa ieraudzīju Polāro zvaigzni. Tā bija tik krāšņa. Manā galvā radās dažādas domas, kas notiek augšā, debesīs. Domādams nepamanīju, kā aizmigu. Es sapņoju.

Visur vienas vienīgas zvaigznes, neviena cilvēka nav apkārt. Vēlāk ieraugu, ka pats esmu liela, liela zvaigzne. Esmu pārvērties par zvaigzni! Mana vēlēšanās ir piepildījusies. Te ir tik skaistas planētas, mēness, saule un bezgalīgi daudz zvaigžņu.

Tā vienmēr atrodas vienā vietā, ziemeļu pusē, virs lielā kalna. Skaidrā laikā tā ir visspožākā zvaigzne. Pēc tās var noteikt debespuses. Tā mani apbur. Skatoties uz to, es nokļūstu paradīzē. Tur es redzu vairākus simtu Polārzvaigžņu. Tās visas ir spožas, skaistas un lielas. Es tiešām esmu laimīgs.