Zvejniecibas tiesiskais regulejums Latvija

Zivsaimniecība Latvijā ir bijusi svarīgākā nozare visos laikos. Tā tikai mūsu dienās ir zaudējusi savu nozīmi, taču nevajadzētu aizmirst to, ka mēs dzīvojam pie jūras, kura resursus esam gandrīz izsmēluši. Tāpēc vajadzētu tos pavairot un valdībai vajadzētu atbalstīt to.

Zvejniecība ir uzskatāma par vienu no galvenajām latviešu un līvu pamatnodarbošanās nozarēm, kas nepamatoti ir atstāta ārpus valdības redzes loka. Zvejniecībai un zivsaimniecībai jābūt vienai no nacionālās tautsaimniecības attīstības programmas sastāvdaļām. Svarīgi ir izstrādāt programmu, kas būtu orientēta uz darba nodrošināšanu 30 tūkstošiem darba spējīgu iedzīvotāju. Šīs nozares attīstība ir jāplāno kompleksi: zivju resursi un to atjaunošana, zvejniecība, apstrāde un tirgus, iekšējais un it sevišķi ārējais. Līdzšinējās valdības šo nozaru attīstībā neko nav darījušas. Tieši otrādi – kādreiz bagātos zvejnieku kolhozus(vēlāk paju sabiedrības) ir piemeklējis lauku kopsaimniecību liktenis, to ražojošais potenciāls ir izvazāts. Tas pats noticis ar 3 okeāna zvejas flotes uzņēmumiem, kuru kuģu liktenis nav zināms.

Tā piemēram 1991.gadā bija 11 lielas zvejnieku saimniecības, pašreiz ir palikušas tikai divas – A/S “Jūras līcis” Jūrmalā un A/S “Brīvais vilnis” Salacgrīvā, bet pārējās ir sadalījušās atsevišķos uzņēmumos, ko nevajadzēja pieļaut. Pašreizējos apstākļos zvejniecība dod mazu peļņu. Liels mīnus ir arī augstajām kredītu likmēm 14 – 15%.

Pirmās zivju audzētavas Latvijā tika izveidotas šā gadsimta 20 – tajos gados. Šodien Latvijas zivju audzētavas piedāvā plašu mazuļu un preču sortimentu. Latvijas akvatūru pašlaik pārstāv 9 Valsts zivju audzētavas, un vairākas nelielas privātās zivju audzētavas.

Ievērojot lielo Latvijas ūdenstilpju skaitu, iekšējo ūdeņu zivju resursus var vērtēt kā neizmantotu zivju izejvielu potenciālu.

Zivju produkcijas ražošanas apjomi 1994. – 1998. gadā, tūkst. t

Zivju produkcijas ražošanas apjomi 1997. un 1998. gadā, tūkst. t

4. LR Zemkopības ministrijas Valsts Zivsaimniecības pārvaldes rīkojums par pasākumiem rūpnieciskās zvejas regulēšanā Lubānas ezerā;

5. LR MK noteikumi Zemkopības ministrijas nolikums par ārējo sakaru departamenta uzdevumiem par zemes platību izpirkšanu valsts zivju audzētavu vajadzībām.

Zvejniecības likums regulē LR iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un uzraudzīšanu. Starptautiskie līgumi savukārt regulē zivju resursu iegūšanu starptautiskos ūdeņos, kuros LR ir iedalīta nozvejas kvota, vai arī citu valstu ūdeņos, ar kurām Latvijai ir noslēgti nolīgums zivsaimniecības jomā.

LR ūdeņi no zvejas tiesību jomā ir sadalīti:

1. Publiskie ūdeņi – atrodas valsts īpašumā un zvejas tiesības pieder valstij. Lai varētu zvejot šajos ūdeņos ir jāizņem speciāla zvejas licence;

2. Ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder valstij – nav privātā īpašumā;