Zvejnieka Dēls

“Šajā klusajā zemes stūrī dzīvo stipra un sīksta ļaužu cilts,” tā saka par saviem varoņiem Vilis Lācis. Zvejnieki nenogurstoši strādā, lai nopelnītu iztiku. Viena paaudze no otras manto darba rīkus, darba metodes un cerību reiz kļūt turīgākiem un neatkarīgākiem. Bet, lai arī cik liela ir loma, trūkums ir zvejnieku pastāvīgais pavadonis. Zivju uzpircēji ar draudzīgām runām un degvīna pudeli, izlikdamies par labdariem, paņem smagā darba augļus un nabadzība turpinās.

Centrālais tēls romānā ir zvejnieku puisis Oskars. Rakstnieks zīmējis šo tēlu ar dziļām simpātijām, apveltīdams to ar fizisku spēku un lielu gribu.

“Vairāk nekā sešas pēdas garš, plecīgs, sakņots, jūras vēju appūsts, viņš savās zvīņās, darvas plankumiem piekaltušās drēbēs un atrotītajos zvejas zābakos atgādināja seno laiku milzi.” Tā savu varoni apraksta autors. Asāk nekā citi puiši Oskars saskata apkārtējās dzīves trūkumus. Sapratis, ka viņš ģimenē nav dēls, bet “darba lops, vergs, kalps bez algas”, Oskars aiziet no tēva mājām, lai patstāvīgi mēģinātu celt jaunu dzīvi. Šie mēģinājumi norūda Oskara gribu, pārkausē viņa jaunības spītību neatlaidībā. Viņš necīnās tikai sevis dēļ, bet visu zvejnieku labā.

Oskars ir draudzīgs un izpalīdzīgs, patiess un godīgs pret darbiem. Viņš nekad savus ļaudis nelamā, ar vārdiem vien valda pār piedzērušiem puišiem.

Mīlestība saista Oskaru ar turīgā bodnieka Bandera meitu Anitu. Dziļā noslēptībā viņš izauklē savu mīlestību, kas viņu dara spēcīgu, dod cerību un mērķi. Bet Oskara un Anitas kopējā dzīvē ir daudz rūgtuma un vilšanās. Abiem viņiem ir atšķirīgas intereses. Iepazinies ar Martu, Oskars domā: “Ak, ja Anita būtu tāda.......vienkārša zvejnieku meitene, kurai nebija kauns par savām sarkanām zvīņu aplipušām rokām, cik daudz, daudz laimīgāka būtu viņa dzīve.” Viņš tomēr nepaliek ar Martu, kaut gan “apziņas dziļumos Oskars juta, ka tas būtu vis labākais viņiem visiem – arī Anitai”.

Oskaram piemīt latviešu raksturam tipiskas īpašības. Oskara tēls atspoguļo tautas vitalitāti, tāpēc lasītāji iemīlējuši šo vienkāršo, spēcīgu jūtu pilno varoni.

Vecā Kļavas ģimene tikusi pie vidējās turības. Viss smagais darbs ģimenē balstās uz vecākā dēla Oskara pleciem. Viņa brālis Roberts studēja un pa korporācijām, labi paēdis un smalki ģērbies; māsa nezināja, ar kādu kleitu katrā ballē pārsteigt draudzenes un puišus; tēvs braukāja uz pagasta namu un miestu, katru dienu pilnā, pārgudrs, lielīgs un slinks.