Zviedrija: valsts ģeogrāfija un kultūra

* Stokholmu sauc par Skaistuli uz ūdens, jo tā atrodas uz 14 salām, kas savienotas ar vairāk nekā 60 tiltiem. Stokholmā dzīvo 1,8 milj. iedzīvotāju.

Zviedrija ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem ~ 2/3 no Skandināvijas pussalas Austrumu un Dienvidu reģioniem. Zviedrija robežojas ar Norvēģiju ( Skandināvijas kalni ) un Somiju ( Botnijas līcis ). Austrumos un Dienvidos Zviedriju apskalo Baltijas jūra. Dienvidrietumos Zviedriju no Dānijas šķir Kategalts un Ēresuns – jūras šaurumi. Zviedrijas teritorijā ietilpstošās lielākās salas ir Gotlande ( atrodas Baltijas jūrā ) un Ēlande .

Zviedrijas teritorijā ietilpstošajās teritorijās galvenokārt vērojams paugurains morēnu reljefs. Aptuveni ½ daļa no Zviedrijas teritorijas atrodas 100 – 400 m virs jūras līmeņa , 30 % zem 100m vjl , pārējā daļa teritorijas atrodas virs 400 m virs jūras līmeņa . Zviedrijas Ziemeļu daļā lapzemē atrodas augstākā virsotne – Kebnekaise.

Gandrīz visas Norvēģijas un Zviedrijas robežas garumā stiepjas Skandināvijas kalni, kas pāriet Norlandes plakankalnē . Norlandes plakankalnes augstums svārstās no 200 līdz 800 metriem un tā aizņem ~ ½ daļu no Zviedrijas teritorijas, kura atrodas Botnijas līča piekrastē. Uz Dienvidiem no Norlandes plakankalnes atrodas Viduszviedrijas zemiene, kura ir bagāta ar daudziem ezeriem – Siljans, Vērners ( Eiropā lielākais ezers ), Veterns, Mjēsas, Bolmens, Mēlerens un daudzi citi sīkāki ezeri. Ezeri aizņem vairāk kā 8% no Zviedrijas teritorijas. No Viduszviedrijas zemienes vēl tālāk uz Dienvidiem atrodas Smolandes augstiene ( lielākais augstums 377 metri vjl ) ar stāvām nomatu tipa nogāzēm, ko klāj plašs upju sazarojumu tīkls.