Zviedrija Karogsģerbonis
Pamatinformācija :
Valsts iekārta
Konstitucionālā monarhija
Galvaspilsēta
Stokholma*
Iedzīvotāji
9060430
Platība (kv. km)
449964
Valūta
1 eiro(EUR) = 100 centi
Valoda
Zviedru, somu, sāmu
Reliģija
Luterāņi 89%
Etniskais sastāvs
Zviedri-88%
Neatkarība
No Dānijas 1523.gada 6.jūnijā
* Stokholmu sauc par Skaistuli uz ūdens, jo tā atrodas uz 14 salām, kas savienotas ar vairāk nekā 60 tiltiem. Stokholmā dzīvo 1,8 milj. iedzīvotāju.
Ģeogrāfiskā atrašanās vieta :
Zviedrija ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem ~ 2/3 no Skandināvijas pussalas Austrumu un Dienvidu reģioniem. Zviedrija robežojas ar Norvēģiju ( Skandināvijas kalni ) un Somiju ( Botnijas līcis ). Austrumos un Dienvidos Zviedriju apskalo Baltijas jūra. Dienvidrietumos Zviedriju no Dānijas šķir Kategalts un Ēresuns – jūras šaurumi. Zviedrijas teritorijā ietilpstošās lielākās salas ir Gotlande ( atrodas Baltijas jūrā ) un Ēlande .
Daba, klimats :
Zviedrijas teritorijā ietilpstošajās teritorijās galvenokārt vērojams paugurains morēnu reljefs. Aptuveni ½ daļa no Zviedrijas teritorijas atrodas 100 – 400 m virs jūras līmeņa , 30 % - zem 100m vjl , pārējā daļa teritorijas atrodas virs 400 m virs jūras līmeņa . Zviedrijas Ziemeļu daļā - lapzemē - atrodas augstākā virsotne – Kebnekaise.
Gandrīz visas Norvēģijas un Zviedrijas robežas garumā stiepjas Skandināvijas kalni, kas pāriet Norlandes plakankalnē . Norlandes plakankalnes augstums svārstās no 200 līdz 800 metriem un tā aizņem ~ ½ daļu no Zviedrijas teritorijas, kura atrodas Botnijas līča piekrastē. Uz Dienvidiem no Norlandes plakankalnes atrodas Viduszviedrijas zemiene, kura ir bagāta ar daudziem ezeriem – Siljans, Vērners ( Eiropā lielākais ezers ), Veterns, Mjēsas, Bolmens, Mēlerens un daudzi citi sīkāki ezeri. Ezeri aizņem vairāk kā 8% no Zviedrijas teritorijas. No Viduszviedrijas zemienes vēl tālāk uz Dienvidiem atrodas Smolandes augstiene ( lielākais augstums 377 metri vjl ) ar stāvām nomatu tipa nogāzēm, ko klāj plašs upju sazarojumu tīkls.
Ziemeļu daļā vērojams mēreni kontinentāls klimats, kas nes bargas un garas ziemas un īsas, vēsas, mākoņainas vasaras. Vidējā temperatūra janvārī no –6 līdz –14 grādiem pēc Celsija ,bet jūlijā no 12 –14 grādiem pēc celsija. Nokrišņu daudzums 400 – 600 mm gadā. Pastāvīga sniega sega saglabājas aptuveni 5 – 7 mēnešus ; kalnos ledāji.
Zviedrijas vidienē un dienvidu daļā valda mērenās joslas jūras klimats, kas nes mēreni aukstas ziemas un vēsas, mitras vasrasas. Vidējā temperatūra janvārī no 0 līdz – 5 grādiem pēc Celsija, bet jūlijā 15 – 17 grādiem pēc celsija. Nokrišņu daudzums svārstās kalnu reģionos no 1500 līdz 2000 mm gadā , savukārt līdzenumos no 500 līdz 700 mm gadā. Šajos reģionos ir plašs un bagātīgs upju tīkls ( no tām lielākās upes ir Torne, Dāle, Klāra, Ūme) ; lielākais vairums no tām ir krāčāinas un straujas, ar daudziem ūdenskritumiem.
Zviedrijas teritorijas augsne pārsvarā ir podzolēta : Ziemeļu daļā - kalnu podzolēta, kalnu tundra, purvu augsne, vidusdaļā – velēnu podzolēta augsne, bet dienvidos – mežu brūnā augsne.
Meži aizņem 58 % no Zviedrijas teritorijas. Atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas , galvenokārt sastopami jauktie meži, skujkoku meži un platlapju meži.
Saimniecība :
Zviedrija ir industriāla valsts ar intensīvu lauksaimniecību. Tāpat arī Zviedrija ir pazīstama ar savām rūdas ieguves vietām( metālu un citu krāsaini metālu ) , mežsaimniecību un kokapstrādi( galvenokārt Botnijas līča piekrastē un Vēnerna ezeru ) , elektronikas rūpniecību un kuģubūv un autobūvi. Galvenokārt saimniecībā tiek veikta Viduszviedrijas un Zviedrijas Dienvidu daļā, kur šiem iekšējām saimniecības nozarēm ir labvēlīgi apstākļi. Elektroenerģija tiek nodrošināta pateicoties vairākām atomelektrostacijām Zviedrijas Dienvidu daļā, daudzajām hidroelektrostacijām, kas izvietotas uz Lūles upes Ziemeļu daļā un arī termoelektrostacijām ( Zviedrija sevi ar elektroenerģiju spēj nodrošināt gandrīz pilnīgi; importētā elektroenerģija ir aptuveni 1%).
Līdztekus jau minētajām saimniecības nozarēm , Zviedrijā attīstās arī mašīnbūve un metālapstrāde, aviācijas nozare, ķīmiskā un vieglā rūpniecība, celulozes un papīra rūpniecība, pārtikas rūpniecība un naftas pārstrāde.
Galvenokārt tiek eksportēta elektrotehnika (pazīstamākie brendi “ Ericcson “, “ Philips “ ), kokapstrādes galaprodukti, ķīmiskās rūpniecības materiāli, kuģubūves industrijā saražotais ( kuģu dzinēji ), metāli un automašīnas ( un citi autobūves produkti ) : pazīstamākās ir Volvo, Scania un SAAB autobūves kompānijas. Galvenās importpreces ir nafta un tās produkti, ogles, pārtikas produkti, metāli.
Lielākās ražotājpilsētas Zviedrijā ir Stokholma, Gēteborga, Malme, Norčēpinga, Helsinberga.
Kultūra :
Viena no slavenākajām zviedru rakstniecēm ir Astrīda Lingrēna. Viņa ir sacerējusi pasaulslavenos darbus par Pepiju Garzeķi, Karlsonu, Emīlu u.c. Viņai pašai ir arī veltīts muzejs, un miniatūru pasaule ar viņas darba varoņiem.
Tūrisma maršruts :
Ceļojums sākas no Rīgas ar prāmi.
Stokholmā notiek ievērojamāko
vietu apskate. Tālāk dodas ar autob-
usu uz Vestervīku, kur atrodas
Astrīdas Lindgrēnas darbu minia-
tūras pasaule.Tālak dodamies uz
lielāko Zviedrijas ezeru Venernu.
Tad no Venerna dodamies garā
braucienā uz Zviedrijas augstāko
kalnu Kebnekaise, kurā var labi
atpūsties un nesteidzoties baudīt
kalnu dabu kāpjot augšā pa kalnu.
Atpakaļ no kalna dodamies gar
Baltijas jūras piekrasti un aplūkojam
Botnijas līci. Tad ierodamies Stokholmā un dodamies atpakaļ uz Rīgu.
Izmantotie materiāli:
IMPRO portāls, Enciklopēdija
par pasaules valstīm, Pasaules
ģeogrāfija vidusskola
