Zviedrijas karš ar Poliju - Lietuvu no 1600 gada līdz 1629 gadam

Zviedrijas vēsturē tiek atspoguļotas visas tās kaujas, prieki un bēdas, Zviedrija vēsture ir pilna dažādu interesantu faktu un notikumu. Ieskatīsimies, kādā no Zviedrijas kaujām, šoreiz karā ar Poliju – Lietuvu, kurš risinājās divdesmit deviņus gadus. Centīsimies izprast kara mērķi un būtību. Spriedīsim pareizi un apdomīgi, izskatīsim jebkuru viedokli vai minējumu.

Manuprāt, ka Zviedrijai bija pietiekami lieli un iespējam arī pamatoti iemesli uzsākt šo karu, jo kā zinu, šis karš latviešiem nāca par labu, jo zviedru laiki bija daudz labāki par tiem laikiem, kad Livonijas teritorijā valdīja Polija – Lietuva.

Saprotami arī tas, ka zviedriem nepatika šie, manuprāt, nevajadzīgie, nodokļi. Neatzīstu par pareizu to, ka šīs lielvalstis cīnījās par zemi, kas patiesībā nepienākas nevienai no tām, bet gan latviešiem. Kara norise bija baismīga, daudz upuri, Livonijas zeme izpostīta, aizlaista, mēris karavīru un iedzīvotāju vidū. Pēc savāktās informācijās nospriedu, ka Zviedrijas kara laika karalis Gustavs II Ādolfs bija spēcīgs un varens valsts galva, kas zviedriem deva daudz laba, līmenis un kārtība valstī arvien cēlās. Uzskatu, ka šis Altmarkas pamiers – līgums bija labākā izeja, jo šie nebeidzamie slaktiņi pie nekā laba nenovestu, bet ar tā palīdzību viss nostājās savās vietās, vairs nebija šī spriedzes un naida stāvokļa.

Pēc Livonijas kara saasinājās attiecības starp Poliju Lietuvu un Zviedriju. Polijas Lietuvas karalis Sigismunds III bija Zviedrijas karaļa dēls un pēc tēva nāves mantoja arī Zviedrijas troni. Tas nepatika lielākajai daļai Zviedrijas muižnieku. Tie ievēlēja jaunu valdnieku – Kārli IX. Kārlis IX sāka cīņu ar Poliju – Lietuvu(1600.gadā), lai piespiestu Sigismundu III atzīt viņu par Zviedrijas karali. Tātad tiešais iegansts bija dinastiju strīdi Zviedrijas troņa dēļ. Pie vainas bija arī tas, ka bijušās Livonijas teritorijā Zviedrijas tīkojumi sadūrās ar Polijas – Lietuvas interesēm, karš par kundzību Baltijas jūrā un tās A piekrastē.

Zviedru pats galvenais mērķis bija iekarot pilnīgi visu Livonijas teritoriju, ne mazāko daļu neatstājot kādam citam, šajā gadījumā tieši Polijai – Lietuvai, kā arī zviedriem nepatika Polijas – Lietuvas ieviestie muitas nodokļi, ko tā ievāca nozīmīgās Baltijas jūras ostās.