1905. gada soda ekspedīcijas un to nežēlība

Tolaik visnežēlīgākais bija soda ekspedīcijas vadītājs, leibgvardes ulānu pulka komandieris ģenerālmajors A. Orlovs. Soda ekspedīcija bija speciāla karaspēka vienība, kuras uzdevums bija atjaunot veco kārtību un sodīt revolucionārus. Soda ekspedīcijām bija lielas pilnvaras, un bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nošāva un pakāra simtiem cilvēku. Tika nodedzinātas vairāk nekā 300 zemnieku mājas. Tās darbojās visu 1906. gadu, kad vairs nenotika aktīva revolucionāra darbība. Daļa revolucionāru izvairījās no represijām, bēgot uz mežiem, bet viņi nespēja neko grozīt. Viņi tika nosaukti par “ meža brāļiem “. Līdz 1908. gadam, kad Valsts Dome likvidēja soda ekspedīcijas un atcēla kara stāvokli, bez tiesas sprieduma bija nošauti 2041 revolucionārs, kara tiesa bija pasludinājusi 427 nāves spriedumus, katorgā uz Sibīriju bija izsūtīti 2652, bet 7000 – 8000 sodīti ar cietuma sodiem. Ap 5000 revolucionāru laimējas izbēgt uz ārzemēm, galvenokārt, uz ASV. No otras puses revolūcijā nonāvēja 82 baltvāciešus.

Balstoties uz šiem faktiem, var izsecināt to, ka Latvija gan politiskajā, gan ekonomiskajā ziņā ir mainījusies uz labo pusi. Taču zaudējumi ir atstājuši asiņainas pēdas Latvijas vēsturē.