21 gs mākslinieki
Latviešu grafika attīstījās kā grāmatu un avīžu noformēšanas māksla. 1904. gadā rakstnieku un mākslinieku grupa izveidoja izdevniecību "Zalktis", kurā lielu uzmanību pievērsa grāmatu mākslinieciskajam noformējumam. Visspilgtāk tas izpaudās jūgendstilā ieturētajos zīmējumos. "Zalkša" izdevumos jūgendstila burtu formas papildināja fantastiska rakstura grafiski ornamenti un plūstošas, vijīgas līnijas.
Latviešu grafikas pamatlicēji savu radošo darbu uzsāka, zīmējot arī tautā populāro satīrisko žurnālu noformējumus. 1907. gadā Pēterburgā izdeva žurnālus: "Pēriens", "Spēriens", "Ķēriens", bet vēl agrāk – "Zvārguļa Zobgaļa kalendāru". Grafiskās vinjetes literārajam žurnāliem zīmējuši gandrīz visi mūsu mākslinieki, kuri uzskatīja par godu ilustrēt publicētos latviešu literātu darbus. Nu viņi jau ir klasiķu godā – Rihards Zariņš, Oļģerts Ābelīte, Pēteris Upītis, Aleksandrs Junkers, Arturs Apinis.
Pirmo stājgrafikas darbu izstādi Latvijā sarīkojām neilgi pirms Pirmā pasaules kara. Tajā piedalījās 13 autori ar 104 darbiem. Mēs esam grafikas mākslas smagatlēti/meistari kokgriezuma un kokdzeluma tehnikā, ko zinātāji uzskata par grūtākajām disciplīnām grafikas mākslā.
Latvieši ir lieli lasītāji, mums ir svarīgi ne tikai lasīt, bet grāmatu arī saglabāt. Ielīmēt tajā savu ekslibri mums ir asinīs vēl kopš tiem laikiem, kad grafiķis Rihards Zariņš 1897. gadā izgatavoja pirmo ekslibri savai sievai Evai. Ekslibris kā mazā grafikas forma ir ar kādu īpašu auru apveltīts žanrs latviešu grafikā – vēl joprojām ļoti populārs, kaut tomēr ekskluzīvs žanrs.
