Adams smits

Adams Smits pārstāvēja uzskatu, ka ekonimikai nevajag valstisku plānu. Viņš bija pārliecināts, ka ekonomika ir sakārtota tad, kad ikviens var darboties savās intresēs un valsts to netraucē. Smits publicēja divus svarīgus darbus – „ Tikumisko jūtu teorija” un „ Pētījums par nāciju bagātības lietderību un cēloņiem” tajā parādās slavenākais Smita izteiciens: neredzamā roka. Otrā darba iznākšanu 1776. gadā uzskata par modernās ekonomikas zinātnes sākumu. Iedvesmoja Adamu uzrakstīt šo darbu brauciens 1764.gadā uz Franciju kur viņš iepazistinās ar Voltēnu Kenē, Helvēciju un citiem .

Smita idejas bija kā trieciens veciem principiem. Pēc viņa domām, sabiedrībai nāk par labu, ja katrs rīkojas savās intresēs. Ja kāds kāro palielināt savu personīgo peļņu, tad viņš neizbēgami palielina arī nacionālo ienākumu un vispārējo labklājību. Adams Smits balstījās uz pieņēmumu, ka cilvēks rīkojas savas interesēs, taču viņš tos neizteloja par rupjiem egoistiem. Ikviens cilvēks, Smits rakstija „ Tikumisko jūtu teorijā”, tiecas pēc „ simpātijām” – viņš vēlas palikt līdzcilvēkiem. Pēc Adama Smita principiem, valstij jāturas malā no ekonomikas. Viņs īpaši aizstavēja brīvās tidzniecības principus,tātad brīvu preču ievešanu un izvešanu.

Smita argumentus, kas aizstāv brīvo tirdzniecību, pilnveidoja Dievids Rikardo, otrs izcilais klasiķis nacionālekonomikas jomā.