Ādams Smits: kapitālisma tēvs un brīvā tirgus teorija
Ādams Smits pazīstams kā viens no klasiskās politiskās ekonomikas sistēmas aizsācējiem, kuram ir bijuši daudzi sekotāji cauri visiem gadsimtiem. Uz Smita idejām un aizspriedumiem balstās vēl daudzi ekonomikas zinātnieki pat šodien. Ādams Smits ekonomikas zinātnē nozīmēja apmēram to pašu, ko Ņūtons fizikā, Bēthovens mūzikā un Koperniks astronomijā. Viņa darbs „Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem”, manuprāt, ir pirmais ar ko jāsāk ekonomikas studijas.
Smita idejas bija kā trieciens veciem principiem. Smits noliedz feodālās attiecības, lielo īpašnieku privāto zemes īpašumu. Viņš bija pirmais, kurš nostājās par brīvību, valsts neiejaukšanos. Viņa pētījumi tika vērsti uz tirgus attiecību veidošanos. Ādams Smits apskata darba dalīšanu kā ļoti svarīgu cēloni darba ražīguma celšanai.
Smita idejas bija kā trieciens veciem principiem. Pēc viņa domām, sabiedrībai nāk par labu, ja katrs rīkojas savās intresēs. Ja kāds kāro palielināt savu personīgo peļņu, tad viņš neizbēgami palielina arī nacionālo ienākumu un vispārējo labklājību. Adams Smits balstījās uz pieņēmumu, ka cilvēks rīkojas savas interesēs, taču viņš tos neizteloja par rupjiem egoistiem. Ikviens cilvēks, Smits rakstija „ Tikumisko jūtu teorijā”, tiecas pēc „ simpātijām” – viņš vēlas palikt līdzcilvēkiem. Pēc Adama Smita principiem, valstij jāturas malā no ekonomikas. Viņs īpaši aizstavēja brīvās tidzniecības principus,tātad brīvu preču ievešanu un izvešanu.
Smita argumentus, kas aizstāv brīvo tirdzniecību, pilnveidoja Dievids Rikardo, otrs izcilais klasiķis nacionālekonomikas jomā.
Smits publicēja divus svarīgus darbus – „ Tikumisko jūtu teorija” un „ Pētījums par nāciju bagātības lietderību un cēloņiem” tajā parādās slavenākais Smita izteiciens: neredzamā roka.
