Aina kraujiete

9,5- 2 atsauksmes

Apraksts / Saturs

(„ Tai dienā ” krājumā ” Es esmu vasara ”).

Lasīt dokumentu

Aina Kraujiete

1923-2005

Ņujorkas pilsētas centrā dzīvojošā Aina Kraujiete ieņem it kā pilsētas dzejnieces novērotājas pozīciju, krāšņā, mozaīkveidīgā, nereti liroepiskā, bet koncentrētā izteiksmē, brīvi plūstošos pantos dzejo par apkārtni, cilvēkiem, situācijām, notikumiem.

Kaut arī pirmā dzejoļu krājuma nosaukums ir „Es esmu vasara” (1963), daba Kraujietei īsti atdzīvojas atmiņās, citur tā manifistējas kā pilsētnieka „zaļuma bads”. Raksturīgi Kraujietes dzejai ir gandrīz vai sablīvēti eksotiski vārdi, jēdzieni, modernismi, kas parādās gandrīz katrā dzejolī, piešķirot tiem īpatnēju kraujietisku skanējumu. Kraujietes dzejā pamanāmi dominē nāve un mīlestība, bieži trausla nepiepildīta vai zaudēta.

Kraujietes dzejā ir daudz redzes un dzirdes gleznu. Kompozīcijā un emocionalitātē saistoši, izstrādāti ir mazliet fantastiskie ciklu dzejojumi, piemēram, „Orfeja žēlabu dziesma” („Kristāls un māls”, 1970), „Vientulis un meitene ar dzeltenām kresēm”(„Ne bungas, ne trompetes”,1974), „Stikla sieviete” ( „Spoguli, spoguli, atklājies”, 1986), arī „Somnabulists” un „Stikla sieviete” („Divas poēmas”, 1995). Kraujiete mēdz rakstīt arī par aktuālajām tēmām, piemēram ,dzejolī „Solņežicina cikls”.

Bez minētajiem vēl dzejoļu krājums „No aizpirktas paradīzes” (1966) un 1999.gadā Latvijā izdots „Jau čūsku ritulis ris”. Kraujietes dzejoļi ir tulkoti un publicēti angļu, franču un vācu valodās.

Skursteņi debesīsRunā cilvēks,

Vairs nesūtīs dūmusno pašas

Tai dienā, kad piekusīselles izvemts,elles

Sirēnu svilpes.mocību mākts un mocīts

Dievnamos mēlescilvēks runā uz cilvēkiem-prasa

Necilās zvani,CILVĒCĪBU

Nesauks uz pēdējopasaulei.

Vakarēdienu.(Blakus,balkonā

Mākoņus pametīsčaukst žurnāliste no vērienīga

Tilti un debesskrāpji,laikraksta:”...viņš

Pa putekļiem raposradikāls”)

Katedrāles.