Aizsargaajami augi Latvijaa



Baltais āmulis sastopams Latvijas dienviddaļā: Latgalē Preiļu un Daugavpils rajonā un Kurzemē Liepājas rajonā. Tikai 1999. gadā balto āmuli atrada arī Talsu rajonā Nevejā uz āra bērza. Liepājas rajonā baltā āmuļa aizsardzībai ir izveidots Gaviezes āmuļu dabas liegums.
Bezdelīgactiņa ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā II kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Bezdelīgactiņa ierakstīta Igaunijas Sarkanajā grāmatā IV kategorijā un Lietuvas Sarkanajā grāmatā II kategorijā, kā arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
Augu 1987. gadā Tērvetē atrada J. Steņķevics. Bija tikai viens papardes cers ar 40 45 cm garām un 4 5 cm platām lapām. Atradnes biotops ar mīkstu meža zemi krasi atšķīrās no augam raksturīgā biotopa. Pēc auga atrašanas LU Botāniskajā dārzā mēģināja izdiedzēt šķēplapu cietpapardes sporas no Tērvetes, taču nesekmīgi.
Augu jau pagājušā gadsimta 90. ajos gados kāds izraka un šī atradne vairāk nepastāv.
Tā vispārējās izplatības apgabals aptver Viduseiropu, Vidusjūras apgabalu, Skandināviju, Vidusāziju, Sibīriju, Tālos Austrumus, Himalajus, Ziemeļameriku. Tā biotopi ir klinšainas vietas, akmeņaini noguvumi, kalnu tundras ar mitrām neitrālām augsnēm.
Dobais cīrulītis ir daudzgadīgs matuzāļu dzimtas (Fumariaceae) lakstaugs. Sakņu gumi nesimetriski, tie no apakšas vai iekšas pakāpeniski satrūd. Tādejādi vecākiem augiem izveidojas gumi ar dobumiem. Stublājs 10 30 cm garš, taisns, vienkāršs, lapas 2, ar gariem kātiem, zilganas. Lapu plātnes div vai trīskārt dziļi dalītas. Ziedi cilindriskā ķekarā pa 10 20. Ziedu seglapas veselas, nedaudz violetas, 2 3 reizes garākas par ziedu kātiņiem, nosmaiļotas. Ziedi violeti, purpursarkani, zaļgandzelteni vai balti, ar resnu strupu piesi. Zied aprīlī, maijā. Ziedu nektāru var izmantot tikai kukaiņi ar gariem snuķīšiem kamenes, bites, tauriņi un odu tēviņi, vienlaicīgi izdarot zieda apputeksnēšanu. Auglis iegarena, 10 12 mm gara un 4 5 mm plata pogaļa. Dobā cīrulīša sēklas ir ar piedevu, kas satur daudz eļļas.
Augs sastopams reti ēnainos mežos un krūmājos. Zināmas auga atradnes Latvijas rietumu un vidus dienviddaļā. Latvijā atrodas dobā cīrulīša izplatības ziemeļu robeža.
Dobais cīrulītis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā un Ministru Kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Lietuvas Sarkanajā grāmatā augs ierakstīt II kategorijā. Tas ierakstīts arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
Krūma čuža pieder pie rožu dzimtas. Tas ir līdz 1,5 m augsts, vasarzaļš, stipri zarains krūms ar sarkanbrūnu vai pelēku mizu. Lapas nepārī plūksnaini saliktas no 5, retāk 7 lapiņām, kas klātas ar zīdainiem matiņiem. Ziedi zeltdzelteni, divdzimumu, retāk viendzimuma pa vienam augšējo lapu žāklēs vai kopā pa vairākiem ķekarveidīgās vai čemurveidīgās ziedkopās, 1,5 3 cm plati. Zied no jūnija līdz augustam. Ziedus galvenokārt apputeksnē mušas un bites. Auglis matainu riekstiņu kopauglis.