Nakteņu dzimta

Nakteņu dzimta ietilpst divdīgļlapju klasē. Nakteņu dzimtā, salīdzinājumā ar citām augu dzimtām, nav liela sugu daudzveidība. Tajā ir apmēram 2600 sugu. No tām 9 sastopamas arī Latvijā. Tie ir gan plaši pazīstami pārtikas augi (kartupeļi, tomāti, paprika), gan puķes (petūnijas, fizāļi, puķu tabaka u.c.), gan ne tik pazīstami indīgie augi (melnā naktene, bebrukārkliņš, belladonna jeb vilkoga).Vairums nakteņu dzimtas augu ir daudzgadīgi lakstaugi, bet sastopami arī viengadīgi šīs dzimtas pārstāvji (piemēram tomāti). Augus apputeksnē kukaiņi.

Nakteņu dzimtas augiem auglis ir oga vai pogaļa. Lapas ir vienkāršas. Tās sakārtotas pamīšus. Stumbrs ir stāvs vai ložņājošs. Ziedi ir ar saaugušām kauslapām un vainaglapām. Gan kauslapas, gan vainaglapas, gan putekšņlapas šīs dzimtas augiem ir piecas, bet augļlapas – divas. Zieda formula ir Ca(5) Co(5) A5 G2.

Kartupelis – visplašāk kultivētais nakteņu dzimtas augs. Savvaļā tie aug Dienvidamerikā. Tur tie ir daudzgadīgi augi. Latvijā kartupeļus audzē kā viengadīgos augus. Eiropā kartupeļus ieveda 16.gs., bet kā bumbuļaugus tos sāka audzēt tikai 17.

Iestādītajiem kartupeļu bumbuļiem no pumpuriem attīstās laksti un piesaknes.