Akmens laikmeta iedzīvotāju nodarbošanās veidi

Kādreiz kā mezolītā, tā arī neolītā iedzīvotāju saimniecībā galvenā loma bija medībām un zvejai. Šis saimniecības nozares papildināja viena otru un deva visu galveno cilvēku uzturam. Medniecība nodrošināja iedzīvotājus ar zvērādām apģērba izgatavošanai, bet dzīvnieku kauli un ragi noderēja par izejmateriālu dažādiem darba rīkiem un ieročiem.

Manuprāt, par zvejniecības, t. i. zvejas nozīmi akmens laikmetā liecina pats apmetņu izvietojums upju vai ezeru krastos, kā arī apmetnēs atrastie zvejas rīki un zvejas kauli.Un par medību nozīmi akmens laikmeta iedzīvotāju saimniecībā liecina daudzpusīgs materiāls. Medījumos galvenā loma bijusi mežacūkai un alnim. To kauli sastāda 60 80% no visu nomedīto dzīvnieku kauliem. Visā akmens laikmetā kā mājas dzīvnieks konstatēts tikai suns. Tas bija ne tikai cilvēku mājokļa sargs, bet arī palīgs medībās. Manuprāt, medību paņēmieni un tehnika, akmens laikmetā bija visumā labi attīstīti. Galvenie medību ieroči bija loks un bultas, šķēpi, harpūnas un bumerangi. Samērā izplatīts paņēmiens bija cilpu izlikšana, it īpaši mazāku dzīvnieku medībās.

Zināma nozīme iedzīvotāju uztura nodrošināšanā bija savvaļas augu ogu, sēņu sakņu, ozolzīļu, lazdu, ezerriekstu, tāpat putnu olu, medus vākšanai.