Rozetas akmens

Rozetas akmens jeb Rozetas stēla ir tumšā granīta jeb granodiorīta gabals, uz kura ir iegravēts viens un tas pats teksts trīs rakstībās hieroglifu, dēmotiskajā (tautas) ēģiptiešu valodā un grieķu valodā. Tas ir ļoti svarīgs Senās Ēģiptes vēstures avots, jo tas ir ļāvis atkal saprast seno ēģiptiešu valodu, kura tika aizmirsta aptuveni pirms 1600 gadiem. Tas nozīmē, ka Rozetas akmens ļāva saprast neskaitāmus citus rakstu darbus šajā valodā, un tas ir palīdzējis iegūt milzīgu daudzumu informācijas par Seno Ēģipti. Ja nebijis šī akmens, mums joprojām būtu nesaprotama seno ēģiptiešu rakstu valoda, līdz ar to informācija par Seno Ēģipti būtu krietni trūcīgāka nekā tā ir.

Šo akmeni 1799. gada 15. jūlijā atrada Napoleona armijas inženieris kapteinis Pjērs Fransiss Bušārs, kamēr viņš vadīja konstrukcijas darbus fortā netālu no ēģiptiešu ostas pilsētas Rozetas (mūsdienu Rašīda). 1826. gadā franču eģiptologs Žans Pols Šampolions izmantoja savas grieķu valodas zināšanas, lai izprastu ēģiptiešu rakstības uzbūvi. Rezultātā tika atšifrēta gan hieroglifiskā, gan parastā seno ēģiptiešu rakstība.

Akmens datēts ar Ptolemaja V valdīšanas laiku (203. gads p. M. Ē. 198. gads p. M. Ē.). Viņš bija piektais valdnieks hellēniskajā Ptolemaju dinastijā, kura valdīja Ēģiptē no 305. gada p. M. Ē. Līdz 30. gadam p. M. Ē. Viņš kāpa tronī 5 gadu vecumā, tādēļ viņa vietā ilgu laiku valdīja priesteri un reģenti (pieaugušie radinieki). Šie priesteri turpināja precedentu, kuru bija aizsācis faraons Ptolemajs III viņi izdeva likumus priekš vienkāršās tautas, lai saglabātu tautā piekrišanu dinastijai un lai nostiprinātu tās varu.