Aleksandrs Dimā

Aleksandrs Dimā – tēvs (1803 1870) literāro darbību iesāka kā novelists, taču vēlāk pievērsās dramaturģijai, radīdams ap 60 lugu un iedibinādams franču romantiskās drāmas tradīcijas. No tām populārākās: “Anrī III un viņa galms”, “Napoleons Bonaparts”, “Kārlis VII”, “Terēza”, “Kīns” u.c. Viņa dramaturģijā spilgti iezīmējas franču literatūras romantiskais virziens, kas turpmāk aizvien vairāk gūst pārsvaru pār klasicismu. Taču visplašāko popularitāti Dimā iegūst ar saviem romāniem. Ar Dimā vārdu publicēts ļoti daudz darbu, taču tie visi nav viņa paša sarakstīti. Dimā strādāja ar daudziem anonīmiem palīgiem, maz rūpēdamies par sarakstīto darbu māksliniecisko vērtību, bet cenzdamies dot vieglu un aizraujošu lasāmvielu.

Dailes teātrī dēku drāmu “Grāfs Monte Kristo” 1926. gadā ir iestudējis Eduards Smiļģis, pats arī spēlēdams titullomu. Toreiz viņa iemīļoto Mersedesi atveidoja Emīlija Viesture, bet dramatizējumu veidoja Valdis Grēviņš.