Apgaismotais absolūtisms nebija efektīvāks sabiedrības progresa veicinātājs par Lielo franču revolūciju

Apgaismība kultūras virziens, kas aizsākās 17.gs. otrajā pusē, kad tautas sāka pievērsties nevis ticības lietām, bet atkal izzināt cilvēka prātu un tā attīstības iespējas.

Absolūtisms – neierobežota valdnieka vara (valdnieks, kurš nācis no aristokrātijas).

Sabiedrības progresu 18. gadsimtā veicināja apgaismotais absolūtisms (Absolūtisma forma, kurā apgaismotais monarhs aptvēra apgaismības principus un tos pielietoja. Viņi tiecās atļaut reliģisko toleranci, vārda un preses brīvību, tiesības uz privātīpašumu, atcēla dzimtbūšanu, veicināja mākslu, zinātni un izglītību.), kā arī Lielā franču revolūcija (Periods no 1789. līdz 1799. gadam, kad Francijā tika gāzta absolūtā monarhija, radikāli ierobežotas Romas Katoļu baznīcas tiesības un nodibināta republika.), taču Lielā franču revolūcija sabiedrības progresu veicināja straujāk, jo novērsa sabiedrības neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu, tās rezultātā izveidojās republika ar konstitūciju, kura noteica viedokļa un vārda brīvību, visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, izmaiņas skāra baznīcu un izmanīja valsts iekārtu tā tuvinot to demokrātiskai valstij, kas liecina par sabiedrības progresu.

Pirmkārt, Lielās franču revolūcijas cēloņi bija neapmierinātība ar absolūtisma monarhiju, tiekšanās pēc republikānisma, lielākas brīvības, neapmierinātība ar reliģisko neiecietību u.

Otrkārt, Lielās franču revolūcijas laikā Nacionālā sapulce pieņēma "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija".