Ārstniecības augi
Parastā pērkonene krustziežu dzimta.
Melnā driģene nakteņu dzimta.
Maura retējs rožu dzimta.
Sējas auza graudzāļu dzimta.
Zobu Ammi čemurziežu dzimta.
Ārstniecības amoliņš Melilotus officinalis Tauriņziežu dzimta.
Kaņepes. Linu dzimta.
Maijpuķīte ir 10 30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu,zarainu sakneni.Lapas ir sēdošas, ar gludu malu. Ziedi balti, zvanveida, smaržīgi, sakopoti ķekarā ziedneša galā. Visas auga sastāvdaļas ir indīgas.
Maijpuķīte sastopama diezgan bieži. Zied maijā, jūnijā.Tā aug ēnainos mežos, krūmājos, mežmalās. Audzē ne tikai kā ārstniecīgu, bet arī kā dekoratīvu augu.
Lieto glikozīdus konvalozīdus, konvalatoksīnus,lokundjozīdus. Šie glikozīdi darbojas kā sirds līdzekļi. Maijpuķītes preperātus lieto akūtas un hroniskas sirds mazspējas, kardiosklerozes, sirds neirozes ārstēšanai. Bieži lieto kopā ar baldrianu, māteru tinktūru un vilkābeļu šķidro ekstraktu.
Parastā pērkonene ir 30 120cm augsts, viengadīgs lakstaugs ar stāvu, zarainu stumbru. Lapas iegareni lancetiskas vai lancetiskas, sēdošas, pamīšus, klātas ar retiem matiņiem. Ziedi spilgti dzelteni, sakopoti īsos ķekaros, kas augļu laikā sasniedz līdz 35cm augstumu. Zied no maija līdz oktobrim. Augļi četršķautņaini pāksteņi.
Parasto pērkoneni var sastapt bieži kā nezāli tīrumos, pļavās, ceļmalās, upmalās, izcirtumos, apdzīvotu vietu tuvumā. Lielas audzes tā neiveido.
Pērkoneņu aktīvās vielas pēc savas iedarbības ir līdzīgas uzpirkstenīšu glikozīdiem. Satur erizimīnu, erizimozīdus. Izmanto pret mitrālām sirdskaitēm, aterosklerotisko kardiosklerozi. Parastās pērkonenes lakstu uzlējumu lieto sirdsslimību, cingas ārstēšanai un kā diurētisku līdzekli.
Driģene ir 30 100cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar taisnu, augšdaļā zarainu stumbru. Lapas iegareni olveida vai lancetiskas ar rupji zobainu vai daivainu malu. Apakšējās lapas ar kātu; ziedēšanas laikā tās atmirst. Stumbra lapas sēdošas, pat skaujošas. Augs lipīgs, augs klāts ar matiņiem. Ziedi netīri dzelteni ar violetu dzīslojumu, sēdoši, izvietoti stumbra un zaru augšējajā daļā. Zied jūnijā un jūlijā. Auglis divcirkņu pogaļa ar sīkām sēklām. Ļoti indīgs augs.
Melnā driģene sastopama bieži. Tā aug nezālienēs, ceļmalās, retāk tīrumos un dārzos pa vienai vai vairākām nelielās grupās; to arī kultivē.
Visas auga daļas satur alkaloīdus un arī glikozīdus. Melnās driģenes preperātus medicīnā lieto kā spazmolītiskus un sāpes mazinošus līdzekļus. Eļļu izmanto artrīta, radikulīta un neirīta ārstēšanā. Lieto arī pret galvassāpēm, hronisku bronhītu, kunģa un zarnu spazmu, histēriju, bezmiegu.
Tas ir viens no retēju ģints augiem. Retēji ir daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stumbru. Lapas plūksnaini vai staraini dalītas. Ziedi dzelteni, daudz putekšņlapu, auglis – riekstiņu kopauglis. Maura retējam raksturīgas līdz 1 m garas ziedošas, ložņājošas stīgas, kas mezglu vietās apsakņojas.
Tautas medicīnā lieto tuberkulozes, aknu slimību ārstēšanai, lapas izmantojamas mājputnu ēdināšanai. Pie mums ir izplatītas arī vēl citas retēju sugas: stāvais retējs, sudraba retējs, smilšu retējs.
