Asteroīdi un to īpašības

Asteroīdi jeb mazās planētas ir dažāda izmēra objekti, kas riņķo ap Sauli. Visvairāk asteroīdu atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām šo kosmiskās telpas apgabalu sauc par asteroīdu joslu. Daži asteroīdi atrodas tālāk aiz Jupitera orbītas. Ir arī tādi asteroīdi, kuru orbītas šķērso Zemes orbītu. Vienā asteroīdu joslā riņķo aptuveni 100 tūkstoši asteroīdu. Vairāk nekā 6 tūkstošiem asteroīdu ir noteiktas precīzas orbītas, tiem ir piešķirti numuri un nosaukumi. Vislielākais asteroīds ir Cerera. Tā diametrs ir aptuveni 1000 km. Nākamais lielākais ir Pallāda 600 km, tad Vesta 538 km. Pārējie asteroīdi ir mazāki, bet vismazākā asteroīda diametrs ir 0,5 km. Objektus, kas mazāki par 0,5 km diametrā sauc par meteoroīdiem. Vislielākajiem asteroīdiem Cererai, Pallādai, Vestai un citiem ir lodveida forma. Mazākiem asteroīdiem ir neregulāra forma. Asteroīdiem nav atmosfēras, tie ir auksti ķermeņi, kuru virsas temperatūra Saules apspīdētajā pusē nepārsniedz 100° C. Uz asteroīdu virsmas ir arī krāteri, kas rodas no meteoroīdu triecieniem.