Sudrabs: ķīmiskā elementa dabu un vēsturi
Metāla fizikālās un ķīmiskās īpašības.
Metāla izmantošana.
Metāla raksturīgākie savienojumi , to īpašības un izmantošana.
Rūdas iezi, kas satur sudraba tīrradni, apstrādā ar nātrija cianīda NaCN šķīdumu. Rodas komplekss savienojums – nātrija dicianoargentāts Na[Ag(CN)2]. No šīs vielas šķīduma sudrabu reducē ar cinku.
Sudrabs ir balts, spožs, mīksts, valkans, plastisks metāls; labāk par citiem metāliem vada elektrību un siltumu; tam ir augsta atstarot spēja.
Sudrabs ir ķīmiski neaktīvs metāls, taču tā joni ārkārtīgi mazās koncentrācijas (10–10mol/l) spēj pāriet ūdenī, kas tāpēc kļūst sterils, jo sudrabam piemīt antiseptiskas īpašības.
Sudrabs nereaģē ar skābekli O2 ne parastajos apstākļos, ne augstākās temperatūrās, taču ozons O3 šo metālu oksidē pat istabas temperatūrā (20 oC):
Sudraba (1) savienojumi viegli reducējas, izdalot sudrabu. Pēc šādas metodes no sudraba oksīda amonjakālo šķīduma t. s. sudraba spoguļa reakcijā iegūst sudraba pārklājumu uz stikla.
Sudraba (1) nitrātu izmanto medicīnā sudraba preparātu ražošanā (čūlu, kārpu piededzināšanā, nobrāzumu, brūču un apdegumu dezinficēšanai).
Sudraba (1) nitrāta šķīdumu ūdenī lieto par reaģentu hologenīdjonu pierādīšanai, jo visi sudraba hologenīdi, izņemot AgF, ir ūdenī praktiski nešķīstoši, uz kuriem neiedarbojas koncentrētās skābes.
Sudraba (1) hologenīdus (piem. AgBr) izmanto fototehnikā par gaismjūtīgā slāņa komponentiem.
Sudraba (1) oksīds nedaudz šķīst ūdenī (0,01 g/l 20 oC ) un reaģē ar to, veidojot vājas koncentrācijas šķīdumu, kuram ir sārmaina reakcija:
