Attiecības ģimenē

Katram, kas vēlas izprast cilvēku attiecību būtību, ir jānošķir divas atšķirīgas sajūtas – draudzība un mīlestība. Vispirms noskaidrosim, kas ir draudzība. Pieaugušiem cilvēkiem un vēl pavisam maziem bērniem ir vienkārši nepieciešamas tuvas attiecības ar kādu personu, ar kuru varētu dalīties savās jūtās, rūpēs, domās, raizēs, jo tas kalpo par ļoti enerģijas avotu, no kā bieži vien ir atkarīga cilvēka emocionālā un fiziskā labklājība. Intīmas attiecības cilvēku starpā kalpo par sava veida psiholoģisku amortizatoru darba, sadzīves, personīgām problēmām un satricinājumiem. Intīmas attiecības ir ļoti saturošas un tām piemīt ļoti dziļi personīgi pārdzīvojumi. Tādēļ jebkuras cilvēku attiecības arī dziļi negatīvas, kas atbilst minētam formulējumam, var nosaukt par intīmām. Diemžēl mūsu dzīvē negatīvās intīmās attiecības ir sastopamas biežāk nekā pozitīvās. Draudzība ir viens no pozitīvi intīmo attiecību veidiem, kas ir dibināta uz savstarpējo atklātību, pilnīgu uzticēšanos, interešu kopību, cieņu, vienlīdzību un gatavību jebkurā sniegt palīdzību. Ja tiek pārkāpta kaut viena no minētajām normās tas var novest pie draudzības izjukšanas. Draudzīgas attiecības ir nesavtīgas, tajās cilvēki gūst baudu no tā, ka spēj dot labu citam. Atšķirībā no mīlestība draudzība pārsvarā ir savstarpējas attiecības starp viena dzimuma pārstāvjiem. Draudzībā liela nozīme ir savstarpējai saprašanās spējai. Šis attiecību veids atrodas vidējā pozīcijā starp divām citām – pazīšana un mīlestība. Jā saka, ka draudzība starp pretējiem dzimumiem nereti pāraug citās attiecībās – mīlestības. Šis ir cilvēku intīmo attiecību noslēdzošo veids, tā ir pati virsotne. Mīlestību raksturo spēja mīlēt otru cilvēku un arī lieliska iespēja būt mīlētam, taču tas prasa lielas pūles un prasmi izprast otru. Tā ir māksla, kuru ir jāmācās un jāpilnveido visu mūžu un spēja pacelt sevi līdz augstumam, kad var būt mīlestības cienīgs. Šis ir attiecību veids, kas nepieļauj valdonīgu izturēšanos vienam pret otru, te abas puses ir vienlīdzīgas – viena neupurē sevi citai un neviens neko nezaudē, bet tikai iegūst.

6. baidās dot, jo baidās, ka viņiem tas nesanāks tādā mērā kā gribētos, tādēļ bieži vien pavisam neko nedod. Lai varētu dot ir jāatklājas, kas nozīmē, pakļaut sevi zināmam riskam – uzklausīt aizrādījumus un kritiku, un tieši no tā vīrieši visvairāk baidās. Vīrietim dod spēkus tas, ka sieviete, kas viņam blakus ir prātīga, kad viņa vēršas pie viņa un atklāti pārliecinoši lūdz atbalstu un palīdzību ,,diedelēšana’’ viņus atstumj. 6. ļoti baidās ņemt, baidās, ka varētu prasīt par daudz un tādēļ saņemt atraidījumu, nosodījumu pat atstumšanu. Tas sāpina visvairāk, jo kaut kur dziļi sirdī mīt pārliecība, ka nav cienīga saņemt no dzīves ko vairāk par to, kas jau ir. Bailēs viņu atstumj tik nepieciešamo palīdzību un atbalstu.