Pirms es iesāku domāt par šīs esejas tēmu es nebiju daudz domājusi par savu mammu.Man bija daudz citu domu,bet par mammu nekas nerūpēja.Kad sāku domat par tēmu 'Māte' ,laikam , tad es pirmo reizi dzilāk iedomajos,ko man nozīme mana mamma.Un es ,tiesām, sapratu ,ka viņa man ir tikpat augstu vērtējama kā Dievs.Īsāk sakot ,jo Dievs ir radijis pasauli un katru no mums,bet saprotams ,ka nebūtu ne manis,ne jūs ,ja nebūtu mātes.Tadu dabu ir izveidojis pats Dievs.
Mammai ne maz nācās pūlēties,lai es dzimtu un izaugtu šai pasaulē.Atklati sakot,patiešām, es esmu bezgala pateicīga viņai ,ka esmu nakusi šai pasaulē un tai laikā,jo dzīvoju pateicoties viņai.Patiešām es sapratu ,ka man jabūt pateicīgai Dievam par to,ka mana mamma man ir blakus kops zimšanas,jo es nevaru iedomaties dzīvi bez saviem vecakiem.
Katra māte ļoti daudz iegulda savā bērna un mums jāmāk to saprast.Manuprat, katrai mātei savs bērns ir labāks par parējiem un dažkārt tas iedvesmo bērnu,lai kļūt par to labako un īpašo
