Audi un Šūnas

Attīstības procesā rodas dažādas šūnu savienojumu formas. Ja pēc kodola dalīšanās neseko citoplazmas dalīšanās, tad, kodolam atkārtoti daloties, rodas lielas protoplazmatiskas masas ar daudziem kodoliem kā, piemēram, šķērssvītroto muskuļu šķiedras; dažos apstākļos robežas starp šūnām var izzust un ievērojams daudzums šūnu saplūst, arī veidojot protoplazmatiskas masas ar daudziem kodoliem (simplasts). Ja notiek nepilnīga protoplazmas dalīšanās, tad veidojas vairāk vai mazāk īsi pavedieni — visbiežāk sastopamais šūnu savienojuma veids (sincitijs). Dažos audos šūnas saista smalki izaugumi, turpretim citos šūnu elementi novietoti cits citam ļoti cieši klāt. Visos gadījumos starpšūnu spraugas piepilda audu šķidrums, caur kuru notiek šūnu barošanās.

Cilvēka un dzīvnieku organisma visus dažādos audu veidus, pamatojoties uz morfoloģiskām un fizioloģiskām īpatnībām, iedala šādos četros pamattipos: 1) epitēlijaudi jeb segaudi (robežaudi), 2) saistaudi (iekšējās vides audi), 3) muskuļaudi, 4) nervu audi.

Epitēlijaudi sastāv gandrīz vienīgi no šūnām. Tie klāj visas ārējās un iekšējās organisma virsmas. Tos raksturo arī krasa norobežošanās no apkārtējiem audiem. Pēc funkcionālām pazīmēm var izšķirt segepitēliju un dziedzerepitēliju. Daži epitēliji veido ļoti izturīgas audu struktūras, kā, piemēram, hitīnu daudziem bezmugurkaulniekiem, emalju un ragvielu mugurkaulniekiem.

Pretēji epitēlijaudiem ir saistaudi, iekšējās vides audi, kas cēlušies no mezodermas, gandrīz nekur nesaskaras ar ārējo vidi un iekšējiem ķermeņa dobumiem; tie piedalās organisma iekšējo daļu veidošanā. Saistaudi mazāk bagāti ar šūnām nekā epitēlijaudi; to šūnas vienmēr šķir tā saucamās starpšūnu vielas starpkārtas. Iekšējās vides audu mehāniskās funkcijas pamatotas tieši uz starpšūnu vielas īpašībām. Saistaudiem ir balsta funkcija, un tie uztur nepieciešamos apstākļus visu pārējo audu eksistēšanai; dažiem šo audu veidiem pārsvarā ir balsta mehāniskās funkcijas (saites, skrimšļi, kauli), citiem — trofiskās funkcijas (asinis, irdenie saistaudi). Tādēļ dažreiz šos audus sauc arī par balsta trofiskajiem audiem.