Audzināšana ģimenē un skolā: būtisks ietekmes spēks

„Audzināšanas dvēsele ir audzinātājs pats. Viss atkarīgs no tā, nevis ko tu rādi un māci, bet kāds tu pats esi, tur ir viss audzināšanas noslēpums.”

Pēc manām domām audzināšana ir ļoti svarīga jebkurā izglītības iestādē, bet svarīgi ir arī mācēt saprast, kas ir audzināšana. Es uzskatu, ka audzināšanu vislabāk raksturo šī definīcija „Audzināšana ir vienas paaudzes kultūrvērtību nodošana nākošajai.” Jo tik tiešām ir jāprot iemācīt jaunajai paaudzei to, kas ir mācīts tev pašam un vēl vairāk.

Daudz kas ir atkarīgs no cilvēka, kas cenšas mācīt citus. Šim cilvēkam – audzinātājam ir jāprot saprasties un saprast bērnus, kā arī jāprot būt iejūtīgam un tai pat laikā stingram. Bērnam ir jājūt tas, ka viņš var uzticēties savam audzinātājam, ka var lūgt padomus, kā arī apzināties to, ka tiks uzklausīts. Tomēr ir jāprot izveidot robežu, cik daudz un cik draudzīgās attiecībās drīkst būt ar bērniem. Jo, ja bērni jutīs, ka audzinātājs ir kā savējais, ka viņš nekad nepasaka nevienu stingru aizrādījumu, tad var gadīties, ka bērni to izmanto un audzinātājam ir grūti likt viņiem saprast, kurš ir tas, kas māca un ka bērniem ir jāklausās viņā un jāsaprot, ko tieši viņš cenšas iemācīt.

Pēc manām domām audzināšanas noslēpums tik tiešām ir pašā audzinātājā, jo ja audzinātājs pratīs saprast bērnus un laikmetu, kurā dzīvo viņš un bērni, viņam vieglāk būs saprasties ar viņiem un nebūs lieku pārpratumu un aizvainojumu.