A.Špona
1.Mērķtiecība.
3.Vārdiskās un praktiskās darbības vienotība.
L.Žukovs
1.Audzināšanas mērķtiecīgums.
2.Audzināšanas saistība ar dzīvi.
3.Kompleksā pieeja audzināšanai.
4.Apziņas un uzvedības (vārdu un darbu) vienotība.
5.Audzināšana darbā.
6.Audzināšana kolektīvā vienotībā ar individuālo pieeju.
7.Pedagoģiskās vadības un skolēnu pašdarbības vienotība.
8.Cieņa pret bērna personību apvienojumā ar saprātīgu prasīgumu.
9.Skolēna vecuma un individuālo īpatnību ievērošana.
10.Balstīšanās uz pozitīvo cilvēkā.
11. Pēctecīgums un sistemātiskums audzināšanā.
12.Skolas, ģimenes un sabiedrības pedagoģisko prasību vienotība.
M.Balsons
1.Pašdisciplīna.
3.Savstarpējā cieņa.
5.Sociālā vienlīdzība.
V.Zelmenis
1.Sociālā mērķtiecība.
3.Apziņas un uzvedības vienotība.
5.Subjekta un objekta vienotība.
7.Prasību un cieņas vienotība.
9.Ievirze pašaudzināšanā.
A.Dauge
1.Humanitāte.
2.Aktivitāte jeb
pašdarbība.
Principi ir nepieciešami ikvienā mērķtiecīgā darbībā un organizācijā. Tie var mainīties, mainoties laikiem un darbības veida aktualitātei, bet bez tiem nekas netiek plānots, organizēts, domāts. Principi spēlē nozīmīgu lomu attīstībā, arī izglītības un audzināšanas attīstībā un pilnveidē. Audzināšanā principiem vajadzētu būt līdzvienotiem, lai pilnvērtīgi un absolūti realizētos audzināšanas mērķi. Taču dažādu autoru (augstāk minētajā tabulā) skatījumā ir arī dažādi audzināšanas principi. Citam vairāk atšķirīgi, citam mazāk. Bet līdzvērtīgos principus saskatīt var. Visoptimālāk audzināšanas principus ir saskatījusi un sastādījusi A.Špona, kas visu pārējo pedagogu – teorētiķu principus sakopojusi minimālajā skaitā, lai objektīvāk un efektīvāk risinātos audzināšanas darbs. A.Špona uzsver, ka principi ir pamatprasības, kas izsaka objektīvo nepieciešamību un veido pamatu audzināšanas stratēģijai. Šo viedokli akceptēju, to pilnībā pieņemot un piekrītot tam, jo audzināšanas principi ir pamatā audzinātāja (skolotāja) praktiskajai darbībai un tās stratēģijai. Visi audzināšanas principi ir vērsti uz pilnvērtīgu zināšanu, prasmju apgūšanu un intelektuālo spēju attīstīšanu. Taču šie vispārinātie principi katram pedagogam pašam ir jākonkretizē atbilstoši konkrētai situācijai. Tādēļ arī tie atšķirīgi katram autoram. Skolotājam jāprot praktizēt savā praksē viņam vajadzīgais.
