Baltijas jūra

Pēc manām domām, Baltijas jūrai ir lieliska vēsture. Neskatoties uz to, ka tā noskalo jūras krastu, tajā samazinās zivju resursi un, ka tā ir piesārņota, tā, tomēr, pieder pie Latvijas.

Baltijas jūrai ir dinamiska vēsture. Tā izveidojās, kad pirms vairāk nekā 10 000 gadiem kusa agrākais ledājs. Toreiz tās vieta bija saldūdens ezera, veidojies no milzīgo ledāju kušanas ūdeņiem.

Šajā Baltijas ledus ezera reģionā notika gandrīz tūkstoš gadus notika milzīgu mērogu dabas katastrofas, pieliekot punktu tā attīstībai. Zemes šaurums, kas agrāk savienoja kontinentu ar Skandināviju, Ziemeļjitlandē tika pārrauts. Ezera ūdens milzu straumēm plūda uz rietumiem un ezera līmenis uzreiz nokritās par 26 metriem. Pārrāvums noveda arī pie tā, ka radās savienojums, pa kuru no rietumiem varēja ieplūst sāļais ūdens.

Katru gadu palielinās jūras krastu noskalošanās. Vietām krasta līnija Latvijas piekrastē gada laikāatkāpjas par divdesmit, trīsdesmit metriem. Noskalošanās process notiek aptuveni 67% no 496 kilometru garās krasta līnijas. Latvijas piekrastē dziļi sauszemē iespiežas Rīgas līcis. Jūras viļņu darbības rezultātā Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste tiek stipri pārveidota. Zinātnieki ir secinājuši, ka noskalošanās intensitāte pieaug. Iespējams, ka tuvāko 40 50 gadu laikā jūra vietām noskalojot krastus, uzvirzīsies pat 100 300 metrus.

Latvijas zinātniskie dati apstiprina novērtējumu un prognozi, ka atklātās jūras reņģes resursi samazinās, kamēr Rīgas jūras līcī reņģes krājumi ir stabili.