Berķenēle Sudraba acis

Viena no vietām kuru viņš atcerējās visu savu mūžu bija Berķenēles pusmuiža, kur Rainis pavadīja savus bērnības gadus, gadus kad viņš vel nebija ne dzejnieks, nedz tulkotājs, nedz teātra darbinieks nedz žurnālists, nedz arī politiķis, bet vienkārši bijis mazs puika. Skolnieks kurš mācījās 6. Grīvas vidusskolā (tagad 6. Raiņa vidusskola). Biogrāfiskos avotos gandrīz nekur nav minēts par Berķenēliem, kā mums paskaidroja ģīde, tas bija tāpēc kā tolaik Raiņa vecāki šķīrās un dzīvoja atsevišķi. Berķenelē Rainis dzīvoja kopā ar tēvu, kuram bija stiprs raksturs un kurš uzspieda viņam savu gribu nākotnes profesijas izvēlē. Tēvs redzēja dēlu kā sava darba turpinātāju, taču Rainim muižas grāmatvedības darbi pavisam nepatika un viņš gribēja iet savu ceļu. Īstenībā Berķenelē Rainis nodzīvoja pavisam neilgi jo devās uz mācībām uz Rīgu no kurienes uz Berķenēli jau neatgriezās. Taču šī vieta palika viņa sirdī, jo tur Jānis piedzīvoja savu pirmo mīlestību, apguva pirmos burtus, pirmie draugi, pirmie strīdi... Tas viss bija tur.

Sakarā ar vēsturiskiem notikumiem tajā laikā mūsu valstī, tā notika kā muiža tika pamesta un izzagta līdz pēdējai mantiņai.