Birokrātija kā organizācijas veids: teorētiskais skatījums

Dažādi departamenti, aģentūras, biroji un citas pārvaldes formas, kas realizē likumus un politiku, ir pazīstami kā birokrātija . Birokrātija kā organizācijas veids ir sastopamas visās pasaules valstīs un tām nereti ir piešķirta liela vara publiskajā sektorā. Birokrātija nav vienveidīga, tai ir dažādi veidi, pieejas – racionālā pieeja, dabiskā pieeja, kā arī citas. Racionālā pieeja (“mašīnu birokrātijas”) ir birokrātijas veids, kur daudz kas tiek noteikts dažādos likumos, noteikumos un instrukcijās un daudzi birokrātu aktivitātes aspekti ir skaidri definēti, bet dabiskās pieejas birokrāti lielāku nozīmi piešķir indivīdam, kamēr “mašīnas birokrātija” indivīdu redz tikai kā noteikta uzdevuma veicēju. Dabiskās pieejas piekritēji uzskata, ka efektivitāti ietekmē nevis darba vide un atalgojums, bet svarīgākas ir cilvēciskās attiecības, indivīdam pievērstā uzmanība, strādnieku apmierinātība, atbildība, uzticēšanās, rīcības brīvība, līdzdalība.

“Birokrātija ir tikusi raksturota kā “mehānistiska” organizācijas forma, visvairāk piemērota stabiliem noteikumiem un galīgi nepiemērota inovatīvai, adaptīvai rīcībai. Tās kritiķi to sauc par organizācijas formu “dinozauru”, tādēļ, ka tagadnes un nākotnes raksturīgākās iezīmes ir ātri progresējoša tehnoloģija, ātra sabiedrības un ekonomikas attīstība. Par cik birokrātija nevar adaptēties, tā ir lemta iznīkšanai. Tās vietā, kā tika pareģots, jaunai organizācijas formai vajadzētu ieņemt birokrātijas vietu – ad hoc organizācijām.”

Lai gan liels vairums politologu birokrātiju raksturo kā adaptēties nespējīgu organizāciju, kas nespēj pielāgoties nepastāvīgajiem apstākļiem. Tas vairāk ir raksturīgs t.s. “mašīnu birokrātijām”, kur birokrātu rīcības brīvība ir stipri ierobežota un ļoti daudz ko nosaka rakstītas instrukcijas un likumi. Šādi nosacījumi tik tiešām var negatīvi ietekmēt birokrātijas kvalitāti un veicināt tās apātiju pret apstākļu izmaiņām, jo birokrātiem nenākas izmantot iniciatīvu. Viss, ar ko tie saduras, ir jau paredzēts un birokrātu eventuālā rīcība jau ir definēta. Saskaroties ar kaut ko nepieredzētu, bieži vien “mašīnas birokrātijā” iestājas apmulsums un tiek pieļautas kļūdas. Apstākļu maiņas saskatīšana un pielāgošanās tai ir ļoti svarīgs faktors sekmīgas darbības nodrošināšanā.

Taču tā kā birokrāti arī ir tikai cilvēki, pilnīga birokrātijas apātija pret ārējo apstākļu izmaiņām nav reāli sastopama un nav nemz iespējama. Pilnīga nereaģēšana nemaz nav iespējama tādēļ, ka birokrātija atrodas sabiedrības iekšienē, tā nav izolēta no tās. Tas ir saskaņā ar Jūsu doto definīciju – “birokrāti ir praktiķi, kas bieži vien vadās no pieredzes, nevis no teorijas”, jo teorija nedod 100% reālu izskaidrojumu, tā arī ne vienmēr ir tik pilnīga un perfekta, kā gribētos.